Jā, laiks. Diemžēl, tas mēdz neciešami stiepties.
Kā jau minēju iepriekšējā tava ierakstā, žēl, ka nav tā, ka mani interesētu vien mana darbnīca, žēl, ka cenšos draudzēties ar cilvēkiem, un tad palieku ar seju dubļos.
Gribētos teikt, gan jau viss nokārtosies. Vismaz varētu cerēt uz kaut kādu sirds mieru nākotnē.