darbā testies nav upē mesties
Ir, notiek, stāstīt pat būtu ko, bet nav laika. Nav. Un kad ir, tad negribas, saprotiet, nemaz. Īsumā par svarīgāko:

- Biju pie kosmetoloģes, bļe, taisīšu permanento, man apnicis no rītiem tērēt laiku, lai uzkrāsotos.
- Biju uz slaveno sieviešu stāvjokošanos, bija smieklīgas, bija ļoti smieklīgas lietas un tad bija kaut kāda it kā slavena (?) režisore Alise un viena meitene no Komēdija Latvija, kas mēģina tēlot puiku.
- Biju uz slavenajām Prozas brokastīm. Ja nemāk runāt mikrofonā, tad nevajag rakstīt stāstus, teikšu tā, pusi no stāstiem nedzirdēju, jo kases aparāts un kafijas automāts darbojās pārliecinošāk, bet vispār man patika. Jo sevišķi par tiem krāniem, tā godīgi.
- Biju uzkāpusi uz svariem, rezultāti nav iepriecinoši, turpmāk tā vairs nedarīšu.
- Biju pamatīgi piedzērusies. Pa ilgiem laikiem, neatceros, cik ilgiem, piedzēros (pilnīgi netīšām), tā, ka pusi no notikušā neatceros. Pazaudēju šalli no Vācijas, par to škrobe, bet pazaudēt var arī trakākas lietas, vai ne, kas ir tāda šalle uz visa cēlā un skaistā fona.
- Biju nolēmusi aiziet no jaunā darba. Pagaidām atlūgums uzrakstīts tikai manā prātā.
- Biju saņēmusi vēstules no 2 bijušajiem, kuri pēkšņi attapušies, cik lieliska esmu. Viņi vēl pie mana kapa varēja to atnākt pateikt, kāpēc tad tik ātri, pēc nieka 5 un 8 gadu pauzēm ar atvainošanos un stāstiem, kā nav mācējuši novērtēt.

Biju. Un būšu. Kad nebūšu, tad pateikšu.