tikko_pamodos ([info]tikko_pamodos) rakstīja,
@ 2015-10-15 21:01:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
sevi mīlēt nav nagus vīlēt
Domāju, ka katram ir piešķirts noteikts daudzums emociju un tās vēl piedevām sasvērtas priekš dažādiem dzīves notikumiem. Paldies par to, ka man šajā jomā nekas nav žēlots un vēl pa virsu iedots klāt, raudu spēcīgi, smejos labāk nekā raudu un to visu pareizinām ar trīs, bet nu pietiks. Ir pienācis laiks tērēt laiku kam citam, piemēram, idejām, kā nopelnīt vēl vairāk - naudu, uzticību, priekšnieku labvēlību, jaunu cilvēku simpātijas un pats svarīgākais, kā beidzot izpelnīties pašai savu atzinību. Ak jā, vēl man ir radies riebums pret seksu, negribas par to ne domāt, pat ne masturbēt. Būs jānes viss spēļmantiņu klāsts uz "Otro elpu", bet tas laikam skaitītos nepieklājīgi, nu ko, zaļā, lielā miskaste paņem savos apskāvienos jebko, ko tai piedāvā.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]tikko_pamodos
2015-10-18 16:18 (saite)
Ja pateiksi, ka nekad un nevienam neesi vēlējies vai arī šobrīd nevēlies iepatikties, apsvēršu iespēju uztvert šo komentāru nopietni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]3_5469mhz
2015-10-18 17:34 (saite)
Pagātnē noteikti, bet tagad gan nevaru nevienu iedomāties. Varbūt ka tā vēlme iepatikties ir neapzināta, bet par to es neatbildu. Tā kā uztver vien nopietni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]3_5469mhz
2015-10-18 17:39 (saite)
Labi, lai neiznāk tā, ka mēģinu mētāt kruto veci (jo neviens tāds nav, visi mēdz klupt), tad teikšu, ka ir nepatīkami, ja kādam nepatīc un to jūti. Bet es mēģinu netaisīt no tā lielu dīlu, jo vienmēr taču būs kāds, kam par tevi/mani ir pohuj. Tas taču normz, ne? Nu jā, ne jau vienmēr prāts/racionāli argumenti ļauj valdīt par emocijām, es zinu. Bet tomēr prāts var palīdzēt mazināt emociju spēku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2015-10-18 23:08 (saite)
Kad sāku otru mīlēt, mana sirds dod daudz mīļuma, sapratnes, kaisles, izklaides, izdomas, neķītrības, atbalsta un ja tas viss tiek atmests kā nevajadzīgs pēc tam, kad ilgu laiku bijis vajadzīgs, nemāku uztvert notiekošo kā ne pārāk lielu dīlu. Bet atzinība ir atsevišķs stāsts, mums ieaudzina atkarību no atzinības jau bērnībā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?