Par Liepnieku vienkārši nav daudz ko teikt. Asiņainais punduris (tāpat kā Šlesers) tieši tāpēc ir asiņains, ka par savu labumiņu vienmēr ir cīnījies ar visiem atļautajiem un neatļautajiem līdzekļiem.

Kas attiecas uz L-R, tad to es nekad neesmu varējis saprast - kā Rītups, kuru es visnotaļ cienu, varēja satusēt ar Liepnieku. Vienīgais, kā es to redzu, ir banāla vajadzība pēc naudas. Tipa, gribas izdot labas grāmatas, un, ja neviens cits naudu nedod, tad caur TP. Galu galā toreiz vēl Liepnieks bija viens no TP kardināliem.

Analoģiski ar Nacionālo bibliotēku - ja gribēja celt, atkal tas bija jādara caur TP. Katru reizi, kad braucu tai garām, nevaru tikt skaidrībā ar savu attieksmi. No vienas puses priecājos, ka beidzot būs, no otras puses, pretīgi, ka šādā veidā. Tiec nu gudrs.

Nu satusēt kā draugi jau varēja - tur nav problēmu. Liepnieka motivācija +/- ir skaidra - apmierināt savu ego un patusēties ar gudriem puikām - ja to nevar ar zināšanām, tad vismaz ar naudiņu gan.
Savukārt par izdotajām grāmatām - nezinu, bet intuitīvi man šķiet, ka mērķi šeit neattaisno līdzekļus. Būtu labāka pārvalde (kur daļēji pie vainas ir arī jurģītis), tad būtu mazāka knapināšanās iekš kultūras. Īsāk sakot - karmu šitais frukts neuzlabos.

Tādā gadījumā, ja kāds grib izdot grāmatu, viņam vispirms jānogāž valdība un tikai pēc tam viss pārējais?

Nē, protams. Vnk. ir jāpievērš uzmanību līdzekļu izcelsmei. domāju, ka man tevi nav jāmāca taisnīguma teorijās un kas notiek tad, ja kāds valsts vietā pat cēlu nodomu vadīts uz sevīm uzņemas labumu sadali (tjipa nozog, bet karmas otkatam iedod %). Savukārt, ja tā ir atmazgāta nauda, tad ir žēl, ka jēdzīgi cilvēki ir piedalījušies šādās mahinācijās. sausais atlikums - grāmatiņas - neatsver nodarīto kaitējumu. Tālāk. Man ir aizdomas, ka liepnieka&co darbības cinismam ir sistēmisks raksturs. Skat. Valsts kontroles 2003.g. ziņojumu. Ad fontes, protams, tas pats liepnieks&co ir:
2000.gadā VAS Latvenergo veica divus ziedojumus Latvijas Kultūras fondam, pārskaitot kopsummā Ls 115 000,-.
Ziedojuma mērķis: Kultūras un mākslas attīstība valstī LKF programmu ietvaros Laikmetīgās mākslas centram Latvijas ekspozīcijas 2001.gada Venēcijas biennālē sagatavošanai un klasisko un orientālo pētījumu centram Ad Fontes grāmatu izdošanai.
Izdarot VAS Latvenergo veikto ziedojumu analīzi, jākonstatē, ka no Ls 115 000,-, kas ziedoti LKF, Ls 70 000,- novirzīti Klasisko un orientālo pētījumu centra Ad Fontes programmu nodrošināšanai. Lielākā daļa līdzekļu ir paredzēti latviešu - sengrieķu vārdnīcas izstrādei, pārējā - citu klasisko tekstu tulkošanai.
Faktiski LKF uz Ad Fontes ir pārskaitījusi Ls 62800,-, no kuriem Ad Fontes daļu naudas katru mēnesi skaita atpakaļ LKF, uzrādot to kā savu ziedojumu LKF, kas šo naudu ir izmantojis stipendiju izmaksām Ad Fontes norādītajām personām. Saskaņā ar noslēgtajiem stipendiju līgumiem, stipendijas tiek maksātas par "strādāšanu pie sengrieķu-latviešu valodas vārdnīcas sagatavošanas". Valsts ziedojumi tiek izlietoti par strādāšanu (procesu), nevis gala rezultātu, bet noslēgtajos stipendiju līgumos nav ietverts ne veicamā darba apjoms, ne termiņi. Līdz ar to neviens noslēgtais līgums neparedz konkrēta darba veikšanu, neviens no darbu veicējiem nav apņēmies garantēt konkrētu darba rezultātu, kas, savukārt, dara apšaubāmu sengrieķu-latviešu valodas vārdnīcas iznākšanu ne tikai tuvākajā nākotnē, bet vispār.
Turklāt jānorāda, ka SO Klasisko un orientālo pētījumu centrs Ad Fontes ziedojumu veidā saņem ievērojamu finansējumu no valsts, tomēr saskaņā ar VID sniegto informāciju tā nav iesniegusi 2001.gada pārskatu, kā tas paredzēts Latvijas Republikas normatīvajos aktos. Līdz ar to ievērojama naudas līdzekļu plūsma nevar tikt pakļauta likumdošanā noteiktajai kontrolei.
Klasisko pētījumu centra Ad fontes Projektu tāmēs 2001. un 2002. gadiem a/s "Latvenergo" mērķfinansējuma ietvaros tika paredzēti vairāki projekti.
Visdārgākais projekts no tiem ir "Darbs pie Sengrieķu-latviešu vārdnīcas sagatavošanas izdošanai" - Ls 38 520,-.
Šis projekts ir uzskatāms par ārkārtīgi elitāru un domāts šauram patērētāju, cienītāju un sapratēju lokam. Latvijā sengrieķu valodas pratēju skaits ir ļoti ierobežots un praktiski viņi visi strādā pie šī projekta vai piedalās šajā projektā.
Pastāvošajā sociāli ekonomiskajā situācijā, laikā, kad sabiedrība labdarības akcijās vāc naudu valsts bērnu slimnīcām aparatūras iegādei un remontiem (a/s "Diena" akcija, LNT akcija, u.c.), kad daudzu pensionētu kultūras darbinieku dzīves līmenis tuvojas kritiskajam, valsts naudas ieguldīšana šādos ārkārtīgi dārgos, ekskluzīvos projektos, būtu ļoti nopietni jāizvērtē no morāles, ētikas un arī lietderības viedokļa.
Apstākļos, kad tiek pieļauta iespēja pakalpojumu tarifu sadārdzināšanai plašam patērētāju lokam, valsts akciju sabiedrībām (īpaši, ja tās ir monopolisti savā nozarē) ziedojumi būtu jāizdara atbilstoši pēc iespējas lielāka nodokļu maksātāju skaita interesēm.

Lai gan valsts kontrole balstās utilitāros apsvērumos un var diskutēt, cik tie ir pamatoti, taču nevar noliegt, ka shēma Liepnieks&co - Pēteris Bankovskis strādāja jau tad. Par Pētera reputāciju, domāju, nevajag komentārus.

>>> Ja tiek atmazgāta nauda, tad sausais atlikums - grāmatiņas - neatsver nodarīto kaitējumu.

Piekrītu.

>>> Valsts ziedojumi tiek izlietoti par strādāšanu (procesu), nevis gala rezultātu, bet noslēgtajos stipendiju līgumos nav ietverts ne veicamā darba apjoms, ne termiņi.

Vai šie pārkāpumi ir pietiekami būtiski, lai varētu veikt sankcijas?

>>> Apstākļos, kad tiek pieļauta iespēja pakalpojumu tarifu sadārdzināšanai plašam patērētāju lokam, valsts akciju sabiedrībām (īpaši, ja tās ir monopolisti savā nozarē) ziedojumi būtu jāizdara atbilstoši pēc iespējas lielāka nodokļu maksātāju skaita interesēm.

Ciktāl tas attiecas uz valsts naudu, tad jā. Galu galā iznāk, ka vajadzēja visu šo naudu iztērēt tiem, kam tā ir vajadzīga izdzīvošanai. Savukārt, grāmatas vajadzēja izdot par privātu un "neaptraipītu" naudu.

Praksē tas nozīmē, ka izdots netiktu nekas un tā arī vajag.

Nu.. atslēgas teikums bija šis: "Līdz ar to neviens noslēgtais līgums neparedz konkrēta darba veikšanu, neviens no darbu veicējiem nav apņēmies garantēt konkrētu darba rezultātu, kas, savukārt, dara apšaubāmu sengrieķu-latviešu valodas vārdnīcas iznākšanu ne tikai tuvākajā nākotnē, bet vispār."

Tu esi redzējis šādu vārdnīcu? - es ne. Runa ir par to, ka līgumi noslēgti tā, lai neviens nebūtu atbildīgs par rezultātu. Tāpēc ir vnk. jāpaļaujas uz darboņu godaprātu, ka tā vispār tiks izdota.

Turklāt naudas izlietojums ir nepārskatāms.

Praksē tas nozīmētu, ka tiktu izdots, bet par mazākām naudām. (protams, tas nav labi, bet galu galā - neesam šeit izveidojuši šveices līmeņa labklājību, lai to varētu atļauties.)

Nu džeki, cik var dirsties - ir vai vai nav kādas tur nebūt grāmatiņas pietiekams atsvars Liepnieka zvērībām. Galu galā, kas jums liedz pašiem izdot kaut vienu grāmatu, kuras finansējums būtu pilnībā pārskatāms (piemēram, tā būtu izdota par veikala krāvēja darbā sūri nopelnīto naudu). Kas jūs attur no šāda soļa? Jā, skumji, bet fakts - iespējams, labākās grāmatas, kas ir iznākušas latviski ir tapušas par dīvainā veidā iegūtu naudu. Tomēr arī šajā gadījumā nevajag pārspīlēt - cik man zināms gandrīz visas L&R grāmatas ir tapušas par Eiropas Savienības projekta naudu.
Kas attiecas uz vārdnīcu, tad pirms runāt, ievāciet info.
Bet ja jau tik kristāldzidra pieeja lietām, tad jebkurš autors, kurš raksta Rīgas Laikam un jebkurš cilvēks, kurš šo žurnālu pērk ir līdzdalīgs Liepnieka zvērībām, jo kurš gan cits, ja ne Liepnieks ir RL īpašnieks.
Un visbeidzot - kā jums šķiet, kāpēc VK pēkšņi tā savajadzējās pārbaudīt Ad fontes darbību?

tieši tāpat kā ikviena tantiņa, kas līksmu sirdi skatīsies neprāta cenu, kurā nujau uzaicinātā viesa statusā ir nofilmējies arī Liepnieks, būs līdzvainīgas viņa zvērībās. šim cilvēkam būtu jābūt izsūtījumā uz kādu neapdzīvotu salu, nevis jāvazājas apkārt un vēl jāsaņem applausi no cilvēkiem, kurus viņš pastarpināti ir apkāsis. lohu tauta latvieši, ar to arī pasveicu

Arī es tevi apsveicu ar to, ka latvieši ir lohu tauta. Gribētos zināt, ko tu pats šajā sakarā grasies iesākt - emigrēt, aiziet pagrīdē, jeb tā normāli, kā īsts latviešu gara aristokrāts, izlikties, ka tas viss uz tevi nekādi neattiecas?

emigrēt. pareizāk sakot - es jau esmu procesā. kārtoju papīrus uz atvadām!

Cik var dirsties? - cik gribu, jo šis ir mans privātais blogs, kur rakstu par sev interesējošām tēmām. Nerakstīsi kinoloģijas žurnālam - cik var rakstīt par suņiem? Vienīgais pārmetums, ko uzklausītu - ja rakstītais robežotos ar kriminālpārkāpumu.
Man liedz izdot grāmatas nevis vēlme, bet gan naudas trūkums. Taču ko gan tu vari zināt par maniem plāniem?
Mans galvenais jaut. bija nevis par kādu naudu ir izdotas grāmatas, bet gan - nafig čakarēt karmu un sieties kopā ar šādiem neliešiem?
Par vārdnīcu un VK- nezinu nekādu īpašu un slepenu info. Ja tāda ir, tad vajag padalīties.
Par RL un liepnieku - man tiešām ir žēl, ka viņiem ir saglabājies kaut kāds sakars, jo šis izdevums uz pārējo mediju fona patīkami izceļās.
Visubeidzot - es neesmu nekāds pravietis un nezinu absolūto patiesību. Domāju, ka mani varētu pārliecināt, ja manas pārliecības ir kļūdainas.

Negrasījos apšaubīt kāda tiesība savā privātajā blogā izvietot kaut virtuālo izkārnījumu. Runa ir par to, cik tas ir vai nav sakarīgi. Nezinu, cik lielā mērā šo grāmatu pastāvēšana ir atkarīgi no Liepnieka zvērību ceļā iegūtas naudas un cik lielā mērā tās ir izdotas par ES naudu, tāpēc arī īpaši nediršos par šo tēmu.
Tomēr atšķirība starp jums un Rītupu ir elementāra - viņš ir izsitis cauri minētās grāmatas un sačakarējis sazin kādu karmu. Jūs ar tīrām karmām par to visu gānaties.

Tavs priekšlikums, tātad, ir sapist karmu un aizvērties?

kaut kāds Robina Huda sindroms...

nu, un to pašu nevar teikt par satori?

Man tomēr liekas, ka nevar gan.