Previous | Mem | Next
 
thel
thel
19 March 2009 @ 05:18 pm
budistu morālā trauma  
latviešu budisti zina, kas ir taisnīgums. Gēbelsa idiotisma cienīgu komentāru nu jau slavenajam tiesas spriedumam par mākslas izpausmes robežām skat šeit

Kā šitais publicists, kas komentē tiesas spriedumu, ir izpīpējis šādu nojēgumu: 'iespējamā morālā trauma'? Tipa filmā vai grāmatā ir kaut kāda potencialitāte, kas saucas 'morālā trauma', kas aktualizējās nabaga skatītājam, lasītājam, ja viņš izvēlās baudīt nepareizo darbu? (par šito arī gribas uzrakstīt kaut kādu feļetonu.).

Un ko nozīmē 'iedomāta morāla trauma'? - tipa ir īsta un neīsta morāla trauma? Tu esi apvainots, bet īstenībā, kā apgalvo latvju budists - tā ir tikai maija, šķietamība, parādība, iedoma, maldi etc. Jūties pazemots un atkal - latvju budists apgalvo, ka tas ir tikai iedomāts. īstenībā joprojām ex-humanitārais padomnieks nav nemaz tik tālu no kalvīša par morāles izpratni. bļ.. jāper šitādi.

(Es līdzīgi kā daudzi citi esmu Bargā pusē. Domāju, ka šī bija lieka piezīme)
 
22 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
[info]unbeliever on March 20th, 2009 - 04:25 pm
Re: The Trials of Oscar Wilde: Deviance, Morality, and Late-Victorian Society
kāpēc manā? vai es tiešām būtu deviantākais no deviantajiem?

Bet šajā gadījumā esmu viktoriāņu un cienījamās rakstnieces (jāatzīst gan, ka nekad neesmu viņu ne redzējis, ne lasījis) pusē. Taču ne tāpēc, ka iestātos par vārda brīvības ierobežošanu morāles vārdā, bet gan tāpēc, ka beidzot kāds tiek tiesāts un cerams sodīts par bezgaumīgiem jokiem un idiotisku veidu kā pasniegt sevi uz citu rēķina
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
helvetica[info]helvetica on March 20th, 2009 - 04:45 pm
Re: The Trials of Oscar Wilde: Deviance, Morality, and Late-Victorian Society
Nē, tāpēc ka tu esi galvenais grāmatas turētājs. šī bija tikai ilustrācijai. tā, kas tev ir, ir pulka labāka!
(Reply) (Parent) (Link)
[info]antons_v on March 20th, 2009 - 04:45 pm
Re: The Trials of Oscar Wilde: Deviance, Morality, and Late-Victorian Society
Tu apgalvo, ka

1) esmu pret vārda brīvības ierobežošanu morāles vārdā
2) esmu par to, ka beidzot kāds tiek tiesāts un cerams sodīts par bezgaumīgiem jokiem un idiotisku veidu kā pasniegt sevi uz citu rēķina

Kā gan tu grasies ierobežot idiotisku jokošanu (gribētos zināt ar kādu dura-metru tu grasies mērīt joku idiotisma līmeni), ja ne ierobežojot vārda brīvību. Ieviesīsim domu policiju?

Un kāpēc vispār ir jāierobežo idiotiski joki? Tāpēc, ka tie nodara morālu kaitējumu, vai ne? Sanāk, ka tu tomēr esi par vārda brīvības ierobežošanu morāles vārdā.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
helvetica[info]helvetica on March 20th, 2009 - 04:54 pm
Re: The Trials of Oscar Wilde: Deviance, Morality, and Late-Victorian Society
un mākslas (cits jautājums, vai labas, vai sliktas) robežu sapludināšanu ar realitāti.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]antons_v on March 20th, 2009 - 05:05 pm
Re: The Trials of Oscar Wilde: Deviance, Morality, and Late-Victorian Society
Bet, ja nopietni, mani viss šis keiss reāli mulsina. Es nejustos baigi laimīgs, ja lasītu šādu stāstiņu.

Kādu vakaru antons V galīgā dzērumā gribēja pārgulēt ar hermetica, bet no rīta izrādījās, ka notikusi kļūda - viņš ir pārgulējis ar bilu saksu. To atklājis, antons V nolēma kļūdu labot un tūlīt pat pārgulēja ar hermetica.

No otras puses, neredzu iemesla apvainoties vai tiesāties.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]unbeliever on March 20th, 2009 - 05:22 pm
Re: The Trials of Oscar Wilde: Deviance, Morality, and Late-Victorian Society
Mana doma šeit bija mazliet komplicētāka.
Iestājos gan par amoralitātes un stulbu joku tiesībām eksistēt publiskā telpā (tas ietver gan tiešus apvainojumus, apmelošanu, lamāšanos un visu parējo).
Tomēr ir vērts uzklausīt otru pusi. Ja kāds pret tevi izturas apvainojoši, tev ir pilnas tiesības šo cilvēku saukt pie tiesas. Sprieduma pamatojums ir juridisks jautājums, kas izriet no likumu interpretācijas un tiesiskās prakses. Pieļauju, ka spriedums var tikt pārsūdzēts līdz pat ES līmenim. Tā ka uz priekšu.
Mani iepriecina fakts, ka neskatoties uz diskutējamo morālo kaitējumu, akcidentāli sods tiek piemērots arī par stulbiem jokiem un bezgaumību.
Starp citu, man ļoti patiktu, ja būtu jāmaksā nodoklis par primitīvismu, jo vārda brīvībai diemžēl ir savas negatīvās puses.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]unbeliever on March 20th, 2009 - 05:28 pm
Re: The Trials of Oscar Wilde: Deviance, Morality, and Late-Victorian Society
pēdējā piezīme jāsaprot ironiski, jo primitīvisms dažreiz mēdz būt neizmērams
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
(Anonymous) on March 20th, 2009 - 06:18 pm
Re: The Trials of Oscar Wilde: Deviance, Morality, and Late-Victorian Society
Neizmērāms ir tav stulbums. Klau, varbūt nopublicē savu īsto vārdu un uzvārdu, jo labprāt tevi iesūdzētu tiesā par stulbumu un bezgaumību (raugi, jo tieši tādi man šķiet tavi komentāri).
(Reply) (Parent) (Link)
[info]antons_v on March 20th, 2009 - 08:56 pm
Re: The Trials of Oscar Wilde: Deviance, Morality, and Late-Victorian Society
:) Ironija tika uztverta.

Bet es neesmu pārliecināts par to, kā saprast tavu formulējumu "izturēties apvainojoši". Kādi būtu šādas izturēšanās kritēriji un vai tādus vispār iespējams noformulēt? Un kurš būs tas, kas tos formulēs - aizvainotā puse, tiesa, psihologi? Jo pašlaik šķiet, ka "apvainojoša izturēšanās" ir tas, kas rada "morālu kaitējumu", tātad, ja tiek formulēti kritēriji primajai un tiek pieņemts, ka tā ir cēlonis otrajam, tad tas viss sāk iegūt kaut kādus saprotamus apveidus.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]unbeliever on March 21st, 2009 - 03:32 am
Re: The Trials of Oscar Wilde: Deviance, Morality, and Late-Victorian Society
Ar apvainojošu izturēšanos domāju tāda veida rīcību, kas rada noteiktu stāvokli vai afektu, resp. apvainojumu. Šajā gadījumā apvainotā puse var vērsties pret aizvainotāju.
Tomēr, vai jebkurš apvainojums ir morāls kaitējums, ir visnotaļ sarežģīts jautājums. Acīmredzot morāls kaitējums ir īpašs apvainojuma gadījums, un robeža šeit var novilkta drīzāk intuitīve nekā tiesiski
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]solipse on March 21st, 2009 - 01:33 pm
Re: The Trials of Oscar Wilde: Deviance, Morality, and Late-Victorian Society
pag. vai nevarētu šo jautājumu skatīt caur noteiktu jēdzienu lietojumu, proti, "morāls". šoreiz nav runa par gadījumu, kad tam nav nekāda sakara ar morāli (piemēram, "morāli novecojis"). kaut kā jau tas afekts ir jāpamato, tātad - jāpierāda, ka tiek pārkāptas kādas ētiskas robežas. un te nu klasiskais jautājums - par kādu morāli runājam un, kas vēl svarīgāk, vai varam vienoties par tās iemiesošanu tiesiskās normās. tāpēc, no vienas puses, to, vai ir nodarīts 'morāls kaitējums' vajadzētu uzticēt izlemt nevis psihologiem vai tiesnešiem, bet filozofiem, no otras - ja šis jautājums nonāktu filozofu bandas rokās, diez vai mēs iegūtu rezultātu, kam varētu sekot rīcība.
ko es ar to gribu pateikt? to, ka no šāda jucekļa nevar izvairīties principā, ja vien nedzīvojam morāli totalitārā valstī. šāds secinājums gan neko neatrisina, bet vismaz mazina sašutumu un vēlmi kādu piesist.
(Reply) (Parent) (Link)
(Anonymous) on March 20th, 2009 - 05:03 pm
Re: The Trials of Oscar Wilde: Deviance, Morality, and Late-Victorian Society
"politiķi Andris Šķēle un Aivars Lembergs vienu laiku gulēja kopā un miegā tik nemierīgi grozījās, ka regulāri no rītiem modās, šķērseniski pārkrituši viens pār otru, tādejādi veidojot prefektu hitleriskās vācijas kāškrustu. šis fakts abus nabadziņus mocīja un satrauca tik ļoti, ka viņi beigu beigās tomēr nolēma pašķirties, ko veiksmīgi arī izdarīja"

Nu, un tagad ir kaut kāda problēma? ne gluži, tas ir diezgan bezjēdzīgs un absurds teksts... Un tā kā politiķi vispār cilvēkiem ne īpaši patīk, tad te neviens nekādu brēku vispār neceltu...
(Reply) (Parent) (Link)