Previous | Mem | Next
 
thel
thel
19 March 2009 @ 05:18 pm
budistu morālā trauma  
latviešu budisti zina, kas ir taisnīgums. Gēbelsa idiotisma cienīgu komentāru nu jau slavenajam tiesas spriedumam par mākslas izpausmes robežām skat šeit

Kā šitais publicists, kas komentē tiesas spriedumu, ir izpīpējis šādu nojēgumu: 'iespējamā morālā trauma'? Tipa filmā vai grāmatā ir kaut kāda potencialitāte, kas saucas 'morālā trauma', kas aktualizējās nabaga skatītājam, lasītājam, ja viņš izvēlās baudīt nepareizo darbu? (par šito arī gribas uzrakstīt kaut kādu feļetonu.).

Un ko nozīmē 'iedomāta morāla trauma'? - tipa ir īsta un neīsta morāla trauma? Tu esi apvainots, bet īstenībā, kā apgalvo latvju budists - tā ir tikai maija, šķietamība, parādība, iedoma, maldi etc. Jūties pazemots un atkal - latvju budists apgalvo, ka tas ir tikai iedomāts. īstenībā joprojām ex-humanitārais padomnieks nav nemaz tik tālu no kalvīša par morāles izpratni. bļ.. jāper šitādi.

(Es līdzīgi kā daudzi citi esmu Bargā pusē. Domāju, ka šī bija lieka piezīme)
 
22 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
[info]antons_v on March 20th, 2009 - 08:56 pm
Re: The Trials of Oscar Wilde: Deviance, Morality, and Late-Victorian Society
:) Ironija tika uztverta.

Bet es neesmu pārliecināts par to, kā saprast tavu formulējumu "izturēties apvainojoši". Kādi būtu šādas izturēšanās kritēriji un vai tādus vispār iespējams noformulēt? Un kurš būs tas, kas tos formulēs - aizvainotā puse, tiesa, psihologi? Jo pašlaik šķiet, ka "apvainojoša izturēšanās" ir tas, kas rada "morālu kaitējumu", tātad, ja tiek formulēti kritēriji primajai un tiek pieņemts, ka tā ir cēlonis otrajam, tad tas viss sāk iegūt kaut kādus saprotamus apveidus.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]unbeliever on March 21st, 2009 - 03:32 am
Re: The Trials of Oscar Wilde: Deviance, Morality, and Late-Victorian Society
Ar apvainojošu izturēšanos domāju tāda veida rīcību, kas rada noteiktu stāvokli vai afektu, resp. apvainojumu. Šajā gadījumā apvainotā puse var vērsties pret aizvainotāju.
Tomēr, vai jebkurš apvainojums ir morāls kaitējums, ir visnotaļ sarežģīts jautājums. Acīmredzot morāls kaitējums ir īpašs apvainojuma gadījums, un robeža šeit var novilkta drīzāk intuitīve nekā tiesiski
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]solipse on March 21st, 2009 - 01:33 pm
Re: The Trials of Oscar Wilde: Deviance, Morality, and Late-Victorian Society
pag. vai nevarētu šo jautājumu skatīt caur noteiktu jēdzienu lietojumu, proti, "morāls". šoreiz nav runa par gadījumu, kad tam nav nekāda sakara ar morāli (piemēram, "morāli novecojis"). kaut kā jau tas afekts ir jāpamato, tātad - jāpierāda, ka tiek pārkāptas kādas ētiskas robežas. un te nu klasiskais jautājums - par kādu morāli runājam un, kas vēl svarīgāk, vai varam vienoties par tās iemiesošanu tiesiskās normās. tāpēc, no vienas puses, to, vai ir nodarīts 'morāls kaitējums' vajadzētu uzticēt izlemt nevis psihologiem vai tiesnešiem, bet filozofiem, no otras - ja šis jautājums nonāktu filozofu bandas rokās, diez vai mēs iegūtu rezultātu, kam varētu sekot rīcība.
ko es ar to gribu pateikt? to, ka no šāda jucekļa nevar izvairīties principā, ja vien nedzīvojam morāli totalitārā valstī. šāds secinājums gan neko neatrisina, bet vismaz mazina sašutumu un vēlmi kādu piesist.
(Reply) (Parent) (Link)