:) Ironija tika uztverta.

Bet es neesmu pārliecināts par to, kā saprast tavu formulējumu "izturēties apvainojoši". Kādi būtu šādas izturēšanās kritēriji un vai tādus vispār iespējams noformulēt? Un kurš būs tas, kas tos formulēs - aizvainotā puse, tiesa, psihologi? Jo pašlaik šķiet, ka "apvainojoša izturēšanās" ir tas, kas rada "morālu kaitējumu", tātad, ja tiek formulēti kritēriji primajai un tiek pieņemts, ka tā ir cēlonis otrajam, tad tas viss sāk iegūt kaut kādus saprotamus apveidus.