Sapņoju par kabatas formāta viesnīciņu ar nosaukumu "Mīlestības ligzdiņa" (!!!), kurā mēs ar draudzeni nez kāpēc bijām izlēmušas pavadīt brīvdienas. Šī lieliskā viesnīciņa atradās Vērmanes dārzā. Ārā valdīja pagājušā gadsimta sākuma vasara. Saule bija vienkārši žilbinoša. Un tad es nolēmu izpētīt viesnīciņu. Gaišs koks, caurspīdīgi tilla aizkari, mazas, akurātas gultiņas. Un tad jau atkal - kārtējās mazās, akurātās istabiņas akurātajā gultiņā kāds ielicis sievietes līķi un pārklājis ar caurspīdīgu tillu. Sievietes līķi bez ādas. Un sākās viss kā jau parasti manos sapņos.
Bet tās asinis tik skaisti plūda pa tillu..