Šausminošā sieviešu apgraizīšanas tēma man nedod miera, es mēģinu iztēloties dzīvi bez klitora.
Par klitoru es savulaik uzzināju no Vonnegūta, tāpat kā par pediņiem. Taču tā podziņa, ar ko parasti asociē klitoru, esot tikai galviņa. Protams, zināmos brīžos var sataustīt arī trubiņu, kura gan nekarājas uz leju kā puisim, bet ir piestiprināta gar vienu malu. Izrādās, arī tālāk iekšā vēl ir stumbenītis, tāpat kā pimpim, tikai "ieaudzis" miesā. Tas ir garāks, nekā parasti domā, un attiecīgi pilnībā nemaz nav nogriežams, jo aiziet uz iekšu un uz leju, sadalās divās daļās un ir kairināms vagināli no otras puses. Es jau biju par to lasījusi, bet kaut kā nekoncentrējos. Arī šoreiz man neizdevās atrast nevienu zīmējumu ar uzskatāmu iekšējo shēmu, lai gan to taču var viegli izpreparēt. Pēc šī sanāk, ka arī tas, ko uzskata par vaginālo orgasmu, patiesībā ir klitoriskais, tikai netiešs. Tas ir, it kā džeks pabeigtu nevis no galviņas kairināšanas, bet gan no zemāk (t.i. tuvāk pimpja saknei) adresētiem glāstiem. Proti, tas ir iespējams, bet daudz lēnāk un ja ir liels uzbudinājums. Kā ir ar prostatas orgasmu, to es īsti nezinu. Iespējams, tas ir līdzīgi kā sievietei patīk tikt dziļi un stipri izdrāztai, tā pilnā sajūta, no kuras tiešā veidā orgasmēt nevar, bet kura to visu papildina un pabeidz.
Tātad teorētiski arī apgraizīta sieviete tomēr kaut kādu baudu var gūt, ja vien pēc pārciestās traumas vispār ir spējīga uzbudināties. Cita lieta, ka šo baudu tad viņa pati nevar kontrolēt.

Upd. Ā, nē, ir arī zīmējumi, ja ieguglē attēlus uz clitoris, varbūt ne pilnīgi uzskatāmi, bet nu var redzēt, kā klitora kājiņas aiziet katra uz savu pusi, un iztēloties, ka tās ir daļēji sasniedzamas pa iekšpusi.