lielveikala ainas Salaspilī
Vakar biju pelēkajā bloķeņu daļā, kur vispār principiāli cenšos nespert kāju (jo pelēka, krieviska un nomācoša vide). Tā nu gadījās, jā, ka vakar sanāca tur būt un pirkt gurķus un ķiršus Rimī šrimī, tai drausmajā pilsētas daļā.
Tā nu sasvēru ko vajag un stāvu rindā. Pik stundā, kad garas rindas un tad var dzirdēt rajona ziediņus visā krāšņumā.
Tā nu viena apmēram 45 - 60 gadus veca sieviete no bagātīgi piekrautā groza lika produktus uz letes. Sievietei kaut kādi grabuļi spīdīgi ap kaklu un ausīs, mētā biezo. Viņai bija līdz apmēram 10 - 12 g.v. meita vai mazmeita. Un tad sākās. Māķuškai no elles nepatika, ka saldējums mīksts. NU DA!!! Ja pastaigājies kaut 5min pēc saldējuma ielikšanas groziņā, vnk turpini staigāt pa veikalu un pētīt plauktus, protams, ka tas paliek mīksts. Tāpēc jau saldējumus izvieto tiešā kases zonā. Bet nu labi, māķuškai no elles loģika nav stiprā puse...
Viņa sāka apmēram 20 pieaugušu cilvēku klātbūtnē kliegt "Tās saldētavas izskatās nestrādā, fiksi ej paņem citu saldējumu, ātri". Ok, meitene aizskrien pie saldētavas izvēlēties citu saldējumu, viņai ķermeņa žesti tādi, ka maz laika, stress, vicinās ar rokām. Meitene tomēr neko neizvēlējās, pieskrien atpakaļ pie sātaniskās mātes un jautā "Vai šokolādes? To pašu, bet šokolādes?" un tad māķuška kliedza "ko velcies, es tev taču teicu ātri, nekad tu nevari neko - seko lamu vārds!!! - tam seko līdzīgas u.t.t. u.t.t. neadekvātas klaigas.
Bērns reāli neko sliktu nebija izdarījis, bet viņa viņu nodirsināja tā, it kā kaimiņam būtu norijis visas zemenes, ķiršus, avenes un bumbierus.

krč es uz viņu paskatījos ar paceltu uzaci un sarauktu pieri, nu tā kā es mēdzu dabiski skatīties uz natūrā neadekvātiem cilvēķiem, kas pirmajā mirklī izskatās kaut cik adekvāti. Bet nu tā kā es stāvēju citā rindā un viņas ālēšanos tas neapturēja. Tās 45 - 60 g.v. fūrijas ālēšanās beidzās ar to, ka viņa dirsa virsū kasierei, ka "JŪS PĀRDODAT MĪKSTU SALDĒJUMU, TE SALDĒTAVAS NESTRĀDĀ u.t.t."
Pirmkārt, pircējam nav jāpērk prece, kas ir bojāta vai ar defektu. Vienkāŗši nav jāliek savā groziņā un tad par to jābrūk virsū kasierei. Par preču defektiem reāli atbild cits personāls un prātīgākais vienmēr pasaukt veikala dirkšķi uzreiz, ja šķiet, ka svarīgas lietas nefunckionē, šinī gadījumā - saldētavas, jo tam vienīgajam reāli ir saldēšanas u.c. iekārtu inženieru telefona numuri.

Nu lūk, tā aina bija tik skaļa un spilgta, ka es pilnīgi iztēlojos pārējo viņu dzīvi - viņas 70% dzīvo tajās bezpersoniskajās un sterilajās Salaspils rindu mājās, kur tā elles vecene borzī sīkajai virsū par katru nieku, piemēram, neļauj iet ārā spēlēties ar bumbu. Tā sīkā laika gaitā izaugs par manipulējamu ļerpatiņu bez sava viedokļa un turpinās to ļaunuma gēnu borzīt virsū nākošajai paaudzei.

Man kā nejaušam skatītājam no malas gribējās iejaukties,ka ne bērns, ne kasiere neko sliktu nebija izdarījuši, bet tad es no tās vecenes saņemtu eksploziju, piem. ka man nav daļas gar svešiem bērniem un ka viņai ir pravas u.t.t.

Secinājums - ja ģimenē ir daudz naudas, ko notriekt nevajadzīgos sūdos (jā viņa pirka ne to veselīgāko pārtiku), bet nespēj normāli komunicēt ar savu bērnu, tad tiem brēcējiem, ka minimālā alga 1000+ kaut ko mainīs, tā pa lielam nav taisnība, jo nekas nemainīsies - brēks tālāk un sabiedrība būs tikpat mentāli nabadzīga, kā šobrīd atsevišķās pilsētās, atsevišķos rajonos...