bezdarbnieka dienasgrāmata [part 1]
Sarēķinot visu ēdamo kilogramos (t.sk.konfektes sevišķi negausīgām dienām) plus minimālās jumta izmaksas virs galvas+studiju kredīts, patiesībā varu iztikt ar nieka 230/240 eiro Rīgā, kas ir praktiski minimālās algas money. Protams, ar niansi, ka nedzīvoju viena. Visas izmaksas, kas nav 1.nepieciešamība ir no sērijas "saplīsa ritenim riepa" vai "vajag kaut kādas pieklājīga izskata kedas".

Tātad, bez darba varu iztikt šobrīd precīzi 2 mēnešus.

Pagaidām aizsūtīju CV tikai divām vakancēm un sazinājos ar vienu no vecajiem darba devējiem. Praktiski tas it neko nenozīmē. Es varu pakārt savu augstskolas diplomu uz nagliņas, jo nozarē vakances parādās tikai tad, kad:
1)kāda tante nomirst
2)kāda 30+ sieviete dodas dekrētā, jo kārtējais bēbis
3)kādā augstskolā vajag kādu, kas nav ksenofobs
4)kad cietumnieki ir atspārdījuši iepriekšējo cietuma bibliotekāru
5)kad skolas bibliotekāri ir vienkārši pārvērtušies par mūmijām
6)kad LNB kāds sačakarē sevišķi retus eksemplārus

Karoče, sapratāt pareizi - ja gribās darbu ar grāmatām, tad esi trū bomārs.

Kačāt karjeru nav mans dzīves piepildījums un sapnis. Es vienkārši gribu atrast paciešamu darbu. Paciešams darbs ir tur, kur ir grāmatas. Jo cilvēki aizveras, kamēr skatās grāmatā.