telefontubbie (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} telefontubbie) rakstīja,@ 2016-01-04 21:07:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
25.vidusskolas atmiņas
Kādreiz sēdēju vienā solā ar, sauksim viņu par Glikozi (viņai patika dziedātāja Gļukoz),kas ir no jauktās ģimenes. Viņa bija vissmieklīgākā meitene klasē un man bija tas gods sēdēt viņai līdzās un smieties līdz asarām. Šad tad braucām kopā tramvajā uz māju pusi. Kaut kāda velna pēc toreiz izkāpām Ķengaraga tirgū. Paskatīties kaut kādus meiteņu sūdiņus - kosmētiku, matu sprādzes, vairs neatceros ko, bet vajadzēja. Tad ieejam kaut kādā tipiskā importa krievu kosmētikas kioskā. Glikoze palūdza, lai pārdevēja parāda skropstu tušu vai lūpu spīdumus, vairs neatceros ko tieši. Glikoze pieliecās, lai apskatītu tuvāk kādu preci un tad atskanēja riktīgi skaļš pirdiens. Tā kā biju simts procentīgi pārliecināta, ka tā bija pārdevēja, mēģināju aizturēt elpu un nesmieties. Ar elkoni iebakstīju Glikozei sānā, ka laiks iet projām. Viņa, liekas, pat nopirka to tušu vai spīdumu. Tad, izejot ārā viņai bija riktīgi nopietna seja, bet tramvaja pieturā viņa vairs nespēja izturēt tēlošanu un sāka riktīgi gardi smieties un jautāja "zini kas pirmīt nopirdās?" Es "nu jā, pārdevēja" G. - "tu domā, ka tā bija pārdevēja? HAHAHAH, tā biju es!" :D
Lai nu kā, tik krutas klasesbiedrenes varēja būt tikai man.
- - -
Biju parādā klases biedram vienu latu vai pat vēl vairāk. Atdevu viņam parādu, atnesot uz skolu krājkasītes bundžu, kurā bija iekšā apmēram tāda pati summa, visa 1 un 2 santīmu monētās. Jutos lepna, ka varēju atdot parādu, jo vecvecāki man mācīja, ka aizņemties nav labi un kur nu vēl palikt parādos. Tad pēc kaut kādiem vairākiem gadiem ar to klasesbiedru bradājām pa jumtiem un viņš smejoties teica, ka vienmēr atcerēšoties parādu, kas tika atdots mazkapeikās.
- - -
Sestajā klasē mēdzu ļoti daudz bastot ar jauniegūto draudzeni, kurai bija mājapmācība. Viņa skolā parādījās tikai divreiz nedēļā un tad, kad viņa parādījās, tad parasti mēdzām kopā bastot stundas. Gājām uz veikalu pēc čipīšiem un pārrunājām jaunākās kasetēs ierakstītās dziesmas. Pat ieplānojām speciāli braukt ar tukšām kasetēm vai kasetēm, kur bija mazāk svarīga mūzika pie viņas māsīcas Juglā, lai tik tur varētu sarakstīt Prodigy un vēl nez ko.
Tā bija 2004./2005. mācību gada ziema.
- - -
Klasē gāja puisis, kas vārdu "cirst" nenoteiksmē izlocīja kā "cirtēt", jo skolotāja mācīja, ka nenoteiksme atbild uz jautājumu "ko darīt?"
- - -
Kaut kad klasē bija spodrības mēnesis vai ļoti agrs pavasaris. Skolai tika mazgāti logi vai arī siltināti logi - vairs neatceros - bet lieta tāda, ka strādnieki ķiverēs pēkšņi parādījās aiz loga trešā stāva augstumā. Klasesbiedram bija somā vai nu tā sauktais "plikais žurnāls" vai kas tamlīdzīgs, ko viņš piesprauda pie loga, lai šiem nav garlaicīgi strādāt.
- - -
Liktenis ir tāda interesanta lieta. 6.klasē neparko man nepatika ģeogrāfijas stundas, tās bija nāvīgi garlaicīgas. Nekoncentrējos, visa darba burtnīca stāvēja mēnešiem tukša, kamēr citi kaut ko cītīgi pildīja. Tikai tad, kad skolotāja izsauca mani atrādīt burtnīcu, izdomāju, ka derētu iziet no klases un nobastot, lai varētu nedēļas laikā nošpikot no klasesbiedriem un nākošajā nedēļā iesniegt to sasodīto burtnīcu. Tagad man patīk ģeogrāfija,nu, nosacīti, jo ļoti patīk pētīt kartes un kaut kur aizbraukt.
- - -
Draudzene pastāstīja, ka vācu valodas stundā klasesbiedri, kas sēdēja vistuvāk vācu valodas skolotājas galdam, esot nospēruši skolotājas pildspalvu un iemetuši to miskastē. Es nespēju atcerēties konkrētas epizodes no vācu valodas stundām, jo stundās bija nenormāls bardaks by default. Skolotāja esot kliegusi un raudājusi, bet tas bija tik sen, ka neatceros tik smalki, kas un kāpēc un vai kādu vispār izsauca pie direktores.
- - -
Sporta stundas bija domātas, lai špikotu, sagatavotos kontroldarbiem vai izpildītu mājas darbus rītdienai. Tas bija patiess sports, kā uz soliņa rindiņā sēdošie nesportotāji pārdrukāja viens no otra kaut kādus uzdevumus.
- - -
Mājturības skolotājas kabinetā, meiteņu mācību virtuves ledusskapī šad tad bija alkohols. Bet tais laikos bijām pārāk sīkas, lai nospertu to pudeli un dzertu.
- - -
Klases biedrene izdomāja piedalīties popielā. Tas bija milzīgs notikums, jo tā bija meitene, kuru visi aprēca. Tā nu es ar draudzeni taisījos braukt uz to popielu. Ar tramvaju atbraucām jau uz pieturu un izrādījās, ka mēs kavējām pasākumu. Pretī nāca divi klasesbiedri, no kuriem viens bija galīgi sarkans un vēl joprojām par kaut ko smējās. Šis, ieraugot mani jau kliedza "JŪS NOKAVĒJĀT!!TUR SKANĒJA VĪRIEŠA BALSS!" un atdarināja dziesmu 'mežrozīte sarkanā'. Tas bija briesmīgi, mēs nokavējām visepiskāko popielas uzstāšanos. Pēc tās popielas klases biedreni aprēca ne tikai klase, bet arī visa skola. Nu, vismaz tie, kuri bija popielā vai zināja par viņas izgāšanos.
- - -
Klasē bija viens zēns, kurš pavasaros dedzināja kūlu. For real. It kā skolotāji par to zināja un pārējiem teica, ka tā darīt ir stulbi. Vēl pēc vairākiem gadiem nokļuvu kaut kādā klases salidojumā un šams bija kļuvis par ticīgo, kamēr gājām pa taciņu uz šmigas bodi, viņš jautāja vai ticu dievam. Kristieši lohi, ne, dedzina kūlu, dzer un vēl atejistiem jautā vai tic dievam, kur loģika?
- - -
Kādreiz ar draudzeni domājām, kura ir skolas stilīgākā meitene. Nospriedām, ka tā ir vienmēr smaidīgā meitene ar rozā matiem, kura staigāja rociņās ar metālistēm. Izrādījās, ka stilīgāka par to meiteni bija mana māsa, kura nokoļīja viņas puisi, kurš skaitījās diezgan stilīgs un tusējās ar bezzobainu skeiteri(vai arī tas bija tikai izdomājums, ka nav zobi).
- - -
Kaut kādā otrajā vai trešajā klasē gājām uz Ķengaraga stroiku, neuzcelto poliklīniku. Kādreiz tur nebija ne sēta, nekā apkārt, varēja ložņāt, cik uziet. Tai stroikai ir apmēram 9 stāvi,ar klasesbiedreni uzkāpām pašā augšā. Vēlāk to ēku sāka apdzīvot narkomāni, vecmāmiņa teica, ka tā esot ļoti slikta vieta. Hehe, es jau, protams, neatzinos,ka tur mēdzu dažreiz pēc stundām ložņāt.
- - -
Mans skolas ēdamais meņū:
tēja - 3 santīmi
bulciņa - 20 santīmi vai pat lētāk.
Pusdienu nauda skaitījās 50 santīmi, līdz ar to nereti palika pāri 25 santīmi, par ko varēja nopirkt mazos cheetos čipsus un košļeni. Nedēļas beigās noteikti bija jākrāj tie santīmi lai varētu nopirkt Sīrupu vai Puffu.Vai arī kādu nagu laku, jo nagu lakām un tamlīdzīgām lietām vecāki nedeva naudu.
Vot.
- - -
Vispār 25.vidusskolā bija forši,tikai nekad nenotrāpos uz salidojumiem. Varbūt kādreiz.
Kādreiz sēdēju vienā solā ar, sauksim viņu par Glikozi (viņai patika dziedātāja Gļukoz),kas ir no jauktās ģimenes. Viņa bija vissmieklīgākā meitene klasē un man bija tas gods sēdēt viņai līdzās un smieties līdz asarām. Šad tad braucām kopā tramvajā uz māju pusi. Kaut kāda velna pēc toreiz izkāpām Ķengaraga tirgū. Paskatīties kaut kādus meiteņu sūdiņus - kosmētiku, matu sprādzes, vairs neatceros ko, bet vajadzēja. Tad ieejam kaut kādā tipiskā importa krievu kosmētikas kioskā. Glikoze palūdza, lai pārdevēja parāda skropstu tušu vai lūpu spīdumus, vairs neatceros ko tieši. Glikoze pieliecās, lai apskatītu tuvāk kādu preci un tad atskanēja riktīgi skaļš pirdiens. Tā kā biju simts procentīgi pārliecināta, ka tā bija pārdevēja, mēģināju aizturēt elpu un nesmieties. Ar elkoni iebakstīju Glikozei sānā, ka laiks iet projām. Viņa, liekas, pat nopirka to tušu vai spīdumu. Tad, izejot ārā viņai bija riktīgi nopietna seja, bet tramvaja pieturā viņa vairs nespēja izturēt tēlošanu un sāka riktīgi gardi smieties un jautāja "zini kas pirmīt nopirdās?" Es "nu jā, pārdevēja" G. - "tu domā, ka tā bija pārdevēja? HAHAHAH, tā biju es!" :D
Lai nu kā, tik krutas klasesbiedrenes varēja būt tikai man.
- - -
Biju parādā klases biedram vienu latu vai pat vēl vairāk. Atdevu viņam parādu, atnesot uz skolu krājkasītes bundžu, kurā bija iekšā apmēram tāda pati summa, visa 1 un 2 santīmu monētās. Jutos lepna, ka varēju atdot parādu, jo vecvecāki man mācīja, ka aizņemties nav labi un kur nu vēl palikt parādos. Tad pēc kaut kādiem vairākiem gadiem ar to klasesbiedru bradājām pa jumtiem un viņš smejoties teica, ka vienmēr atcerēšoties parādu, kas tika atdots mazkapeikās.
- - -
Sestajā klasē mēdzu ļoti daudz bastot ar jauniegūto draudzeni, kurai bija mājapmācība. Viņa skolā parādījās tikai divreiz nedēļā un tad, kad viņa parādījās, tad parasti mēdzām kopā bastot stundas. Gājām uz veikalu pēc čipīšiem un pārrunājām jaunākās kasetēs ierakstītās dziesmas. Pat ieplānojām speciāli braukt ar tukšām kasetēm vai kasetēm, kur bija mazāk svarīga mūzika pie viņas māsīcas Juglā, lai tik tur varētu sarakstīt Prodigy un vēl nez ko.
Tā bija 2004./2005. mācību gada ziema.
- - -
Klasē gāja puisis, kas vārdu "cirst" nenoteiksmē izlocīja kā "cirtēt", jo skolotāja mācīja, ka nenoteiksme atbild uz jautājumu "ko darīt?"
- - -
Kaut kad klasē bija spodrības mēnesis vai ļoti agrs pavasaris. Skolai tika mazgāti logi vai arī siltināti logi - vairs neatceros - bet lieta tāda, ka strādnieki ķiverēs pēkšņi parādījās aiz loga trešā stāva augstumā. Klasesbiedram bija somā vai nu tā sauktais "plikais žurnāls" vai kas tamlīdzīgs, ko viņš piesprauda pie loga, lai šiem nav garlaicīgi strādāt.
- - -
Liktenis ir tāda interesanta lieta. 6.klasē neparko man nepatika ģeogrāfijas stundas, tās bija nāvīgi garlaicīgas. Nekoncentrējos, visa darba burtnīca stāvēja mēnešiem tukša, kamēr citi kaut ko cītīgi pildīja. Tikai tad, kad skolotāja izsauca mani atrādīt burtnīcu, izdomāju, ka derētu iziet no klases un nobastot, lai varētu nedēļas laikā nošpikot no klasesbiedriem un nākošajā nedēļā iesniegt to sasodīto burtnīcu. Tagad man patīk ģeogrāfija,nu, nosacīti, jo ļoti patīk pētīt kartes un kaut kur aizbraukt.
- - -
Draudzene pastāstīja, ka vācu valodas stundā klasesbiedri, kas sēdēja vistuvāk vācu valodas skolotājas galdam, esot nospēruši skolotājas pildspalvu un iemetuši to miskastē. Es nespēju atcerēties konkrētas epizodes no vācu valodas stundām, jo stundās bija nenormāls bardaks by default. Skolotāja esot kliegusi un raudājusi, bet tas bija tik sen, ka neatceros tik smalki, kas un kāpēc un vai kādu vispār izsauca pie direktores.
- - -
Sporta stundas bija domātas, lai špikotu, sagatavotos kontroldarbiem vai izpildītu mājas darbus rītdienai. Tas bija patiess sports, kā uz soliņa rindiņā sēdošie nesportotāji pārdrukāja viens no otra kaut kādus uzdevumus.
- - -
Mājturības skolotājas kabinetā, meiteņu mācību virtuves ledusskapī šad tad bija alkohols. Bet tais laikos bijām pārāk sīkas, lai nospertu to pudeli un dzertu.
- - -
Klases biedrene izdomāja piedalīties popielā. Tas bija milzīgs notikums, jo tā bija meitene, kuru visi aprēca. Tā nu es ar draudzeni taisījos braukt uz to popielu. Ar tramvaju atbraucām jau uz pieturu un izrādījās, ka mēs kavējām pasākumu. Pretī nāca divi klasesbiedri, no kuriem viens bija galīgi sarkans un vēl joprojām par kaut ko smējās. Šis, ieraugot mani jau kliedza "JŪS NOKAVĒJĀT!!TUR SKANĒJA VĪRIEŠA BALSS!" un atdarināja dziesmu 'mežrozīte sarkanā'. Tas bija briesmīgi, mēs nokavējām visepiskāko popielas uzstāšanos. Pēc tās popielas klases biedreni aprēca ne tikai klase, bet arī visa skola. Nu, vismaz tie, kuri bija popielā vai zināja par viņas izgāšanos.
- - -
Klasē bija viens zēns, kurš pavasaros dedzināja kūlu. For real. It kā skolotāji par to zināja un pārējiem teica, ka tā darīt ir stulbi. Vēl pēc vairākiem gadiem nokļuvu kaut kādā klases salidojumā un šams bija kļuvis par ticīgo, kamēr gājām pa taciņu uz šmigas bodi, viņš jautāja vai ticu dievam. Kristieši lohi, ne, dedzina kūlu, dzer un vēl atejistiem jautā vai tic dievam, kur loģika?
- - -
Kādreiz ar draudzeni domājām, kura ir skolas stilīgākā meitene. Nospriedām, ka tā ir vienmēr smaidīgā meitene ar rozā matiem, kura staigāja rociņās ar metālistēm. Izrādījās, ka stilīgāka par to meiteni bija mana māsa, kura nokoļīja viņas puisi, kurš skaitījās diezgan stilīgs un tusējās ar bezzobainu skeiteri(vai arī tas bija tikai izdomājums, ka nav zobi).
- - -
Kaut kādā otrajā vai trešajā klasē gājām uz Ķengaraga stroiku, neuzcelto poliklīniku. Kādreiz tur nebija ne sēta, nekā apkārt, varēja ložņāt, cik uziet. Tai stroikai ir apmēram 9 stāvi,ar klasesbiedreni uzkāpām pašā augšā. Vēlāk to ēku sāka apdzīvot narkomāni, vecmāmiņa teica, ka tā esot ļoti slikta vieta. Hehe, es jau, protams, neatzinos,ka tur mēdzu dažreiz pēc stundām ložņāt.
- - -
Mans skolas ēdamais meņū:
tēja - 3 santīmi
bulciņa - 20 santīmi vai pat lētāk.
Pusdienu nauda skaitījās 50 santīmi, līdz ar to nereti palika pāri 25 santīmi, par ko varēja nopirkt mazos cheetos čipsus un košļeni. Nedēļas beigās noteikti bija jākrāj tie santīmi lai varētu nopirkt Sīrupu vai Puffu.Vai arī kādu nagu laku, jo nagu lakām un tamlīdzīgām lietām vecāki nedeva naudu.
Vot.
- - -
Vispār 25.vidusskolā bija forši,tikai nekad nenotrāpos uz salidojumiem. Varbūt kādreiz.
