Kāda jēga no svārkiem skapī, ja brīvajā laikā tāpat braucu ar riteni? Vakar saposos, bet tāpat jēdzīgākais, ko bija darīt, novilkt svārkus, uzvilkt šortus un izbraukt ar riteni pa Rīgas salām un paviesoties Akvalandē, kas izskatās pēc Černobiļas playgrounda.
- - -
Stopēšana, labi zinot, ka vakarā būs negaiss, ignorējot windguru laika ziņas - check. Tveicīgā dienā nostāties ceļmalā ar 4xa4 izmēra lapu uzrakstu VALKA, mugursoma pie kājām. Komplektā ceļabiedrs ar T-krekla uzrakstu "sleep.drink.fuck". Šoferis pagadījās tāds, kam mašīna bija ar atvērtu jumta lūku un blakus stūrei līdz pat Valmierai atradās paciņa biezpiens 9%. Saulē.
Ar R. nonākot Valgā, izlakām Puls upeņu sidrus un devāmies brist. Mazmiestā objekti tikpat kā nebija mainījušies, vienīgi pamestajā veikalā nozuduši zilie Soviet svari. Izgāzāmies, kad sekojām zīmei rock club - ienesāmies gandrīz baikeru garāžā. :D
Valgas stacijā jau bija iespējams par kaut ko vēlēt. Eiroparlamenta priekšvēlēšanas? hvz. Viens čalis +26 grādos ieslampāja iekšā garos kerzas zābakos balsot. Igauņi, kas igauņi. Laikam nezina, ka vasara jau klāt.
Vakarā devāmies stopot atpakaļ uz Rīgu, nezinājām, ka tobrīd risinājās hokeja spēle. To uzzinājām tikai tad, kad jau aptuveni stundu stāvējām ceļmalā ar Rīgas zīmi, ik pa laikam no kaimiņmājas dzirdot "JĀAAAAA" un to, kā mājas iemītniece atbrauca ar kasti alus. Mūs neuzcienāja. Nelieši.
Pēc saulrieta apstājās fūre. Kāpām iekšā, lai gan šoferis teica, ka metīšot ārā pie HES. Pēc aptuveni 10 minūtēm redzu - o, debesīs mirgo dzeltenas gaismas. Likās - galva pārcepināta saulē,bet nē - zibeņi kļuva balti un arvien milzīgāki, zibsnis pēc zibšņa un tā visu ceļu līdz Salaspilij. Līdz šim nekad nebija palaimējies nostopēt mašīnu praktiski sprīdi pirms negaisa. Palaimējās. Bet visvairāk prieks par ļoti skaisto ceļu mājup. Un pēcāk skaidru debesu sagaidīšana Salaspilī, lūkojot pēdējos debesu fotogrāfa zibspuldzes nedarbus debesīs.