Pazudušie
Sekoju līdz pazudušās sievietes Annas lietai. Kā tik ilgi neatrod? Kaut vai kādu cimdu atrastu vai pēdas. Tie mežu masīvi ir bezcerīgi lieli.
Tik daudzas pazudušo cilvēku lietas krājas. Divi jauni vīrieši ne tik sen izkūpēja gaisā Rīgā, viens pat blīvi apdzīvotā blokmāju rajonā. Par vienu no viņiem Degpunktā bija vairāk sižetu, jo bija aizdomas par noziegumu nevis došanos "pazust".
Un tad bija ziķeris rektors Stabiņš ar augstu intelektu, kurš inscenēja pašnāvību 2009.gadā pie kaut kādas ūdens tilpnes, lai vairāk nekā 10 gadus vēsā mierā dzīvotu Itālijā un strēbtu maziņo kafiju dienvidu zeltainajā saulē. Viņam noteikti tur bija pavisam jauna dzīve, kurā nebija vecās dzīves rūpes. Lūk, tādi apgriezieni iespējami ar intelektu virs vidējā, bet domāju, ka Stabiņa gadījums ir izņēmums, jo sanāk tā, ka tas gadījums bija nepietiekami izmeklēts.

Secinājumi? Augsta izglītība, partneri un ģimene neattur no depresijas izraisītām suicīda domām vai došanās "prom" no situācijām. Tam ir pilnīgi nekāda nozīme, kādi sabiedrības akceptējamie "labās dzīves aksesuāri" cilvēkam ir vai nav lēmuma pieņemšanas brīdī.

Secinājums nr2 Katru jaunu gadījumu varētu mēģināt novērst tikai individuāli pielāgoti speciālistu prevencijas pasākumi, bez maz vai ar atzīmēšanos, ja it kā izrakstītās zāles nestrādāja.