es varētu uzvest tās sejas, kādas ir tantēm kas no rīta iepirkās maksimā, tur pat nevajag nekādu īpašo aktiermeistarību :
vecenītes par kraujot sev maisiņā kartupeļus no kaudzes izskatās kā izbiedētas vistiņas jebkurā brīdī gatavas vai nu bēgt vai knābt: nekā pa vidu šeit nav, vai nu melns pazemojums, vai bezjēdzīga vardarbība
Jāņa Rozes grāmatveikalā pie kases pārdod krāsas baloniņus dekorācijām. Vecenīte pārdevējai: jūs te speciāli pārdodat lai varētu sienas apķēpāt? ha! (rūgtā izsmieklā)
tāda pati seja ir arī jaunām meitenēm, tas, ko es pusaudža gados kļūdaini uztvēru par iedomību un krutumu: tās pašas bailes, pazemojums un vardarbība
jauns lv džeks lidmašīnā man blakus sēžot saka savai sievai: zini mani pilnīgi neinteresē citi cilvēki neinteresē ne ko viņi dara ne ko viņi domā
land of paranoia
nē nav jau tā ka nav pozitīvais:
ir arī desperate folks ko tevī grūž pa visiem kanāliem ('gruzīņi tīrā latviešu valodā nodziedāja pūt vējiņi tiešām pacilājošs brīdis')
un desperate radošums - it kā asprātīgas reklāmas
jā es nezinu kāpēc man šoreiz tā nepatīk Latvijā
vienīgais patīkamais brīdis bija kad nejauši pie dūņezera satiku savus bijušos dzīvokļa biedrus, kuri bija ārpus laba un ļauna, spēlējās ar bērniem tina dredus un ambienti strinkšķināja kokli
vecenītes par kraujot sev maisiņā kartupeļus no kaudzes izskatās kā izbiedētas vistiņas jebkurā brīdī gatavas vai nu bēgt vai knābt: nekā pa vidu šeit nav, vai nu melns pazemojums, vai bezjēdzīga vardarbība
Jāņa Rozes grāmatveikalā pie kases pārdod krāsas baloniņus dekorācijām. Vecenīte pārdevējai: jūs te speciāli pārdodat lai varētu sienas apķēpāt? ha! (rūgtā izsmieklā)
tāda pati seja ir arī jaunām meitenēm, tas, ko es pusaudža gados kļūdaini uztvēru par iedomību un krutumu: tās pašas bailes, pazemojums un vardarbība
jauns lv džeks lidmašīnā man blakus sēžot saka savai sievai: zini mani pilnīgi neinteresē citi cilvēki neinteresē ne ko viņi dara ne ko viņi domā
land of paranoia
nē nav jau tā ka nav pozitīvais:
ir arī desperate folks ko tevī grūž pa visiem kanāliem ('gruzīņi tīrā latviešu valodā nodziedāja pūt vējiņi tiešām pacilājošs brīdis')
un desperate radošums - it kā asprātīgas reklāmas
jā es nezinu kāpēc man šoreiz tā nepatīk Latvijā
vienīgais patīkamais brīdis bija kad nejauši pie dūņezera satiku savus bijušos dzīvokļa biedrus, kuri bija ārpus laba un ļauna, spēlējās ar bērniem tina dredus un ambienti strinkšķināja kokli
Comments
Divās nedēļās klosterī vienīgo agresiju piedzīvoju, ierodoties latviešiem ("kārtīgs kristietis uz baznīcu iet katru svētdienu"). Iepriekš konfrontāciju ar tautiešiem nebiju piedzīvojusi tik asi un vienmēr aizstāvēju valsti aizbraukušo kritizētāju priekšā. Varbūt kļūst ļaunāk.
(Reply to this) (Thread)
labi, es jau arī te pa mikrorajonu šoreiz dzīvojos, bez draugiem. varbūt ar laiku pieradīšu, satikšu draugus un domubiedrus, un viss izlīdzināsies, bet varbūt arī, ka mēs tur centrā esam burbulī. un var būt arī, ka tas ir tikai virsējais slānis, dziļumā visi cilvēki ir vienādi, un alkst pēc labā.
Es teiktu, ka draugu, kolēģu lokā ir +/- ok, bet uz ielas starp svešiniekiem ir tas, kas saplīsis
(Reply to this) (Parent)
|
un kāpēc tu esi mikrorajonā pie dusmīgām tantēm?
pārspīlēts duālisms ir aiz bailēm no nenoteiktības; no pārāk plašas pasaules. tas prasa lielu drosmi - lekt nezināmajā, uzlūkot visu kā OK, un zināmu laiku tevi krata turbulence, tu vem, tu nesaproti, kur ir debesis, kur zeme
(Reply to this) (Parent)
nu jā. mikrorajonā, likās, ka visi skatās šķībi un tūlīt kaut ko uzdirsīs. raustījos visu laiku. atbraucu uz holandi, un 7dien 8:00 gāju uz jogu, divi vīrieši man uzsauca un es baigi noraustījos. bet viņi tikai draudzīgi sveicināja un teica, ka baigi forši ka es 7dienā tik agri eju sportot. izplūdu negaidītā smaidā
|
kā jau allaž, provinciālais, mazais cilvēciņš no provincītes aizbrauc uz Centru, atbrauc atpakaļ, un visi tādi provinciāli (kaut vai paranoiski, ievieto te dažādus mainīgos), he he