teiksma_ragana

Vēlos īrēt kopā ar kādu divistabu dzīvokli Centrā, Grīziņā, Teikā, vai īrēt vienu istabu no kāda, bet ar specifiskiem nosacījumiem, jo būšu tur reti, parasti tikai pa vakariem un naktīm, un tikai pāris naktis nedēļā, nu, varbūt kādreiz trīs. Tas ir izdevīgi cilvēkam, kas nevar viens atļauties īrēt dzīvokli, bet nevēlas arī dzīvot ar pastāvīgiem kaimiņiem. Virtuvē kaut ko vairāk par tēju vārīšu reti vai nemaz, dušu izmantošu, veļasmašīnu un ledusskapi nē. Man vajag vietu, kur reti, bet regulāri palikt Rīgā pa nakti, kā arī vadīt kursus. Tā kā vajadzīga arī nakts mītne, tad man nav izdevīgi īrēt ofisu. Nekādas ballītes nav paredzētas. Iepriekš tiktu ziņots, kad es tur būšu. Esmu gatava maksāt līdz 100 eur mēnesī, atkarībā no istabas. Tātad, plusi un mīnusi.
*
Plusi+
* Vari atļauties sev īrēt dzīvokli, jo kāds maksās kopā ar tevi, bet uzturēsies dzīvoklī reti un neizmantos bieži tehniku, nepiemēslos, nebūs jāstrīdas par ledusskapi, veļasmašīnu un virtuvi.
* Manā istabā būs tā iekārtots, lai būtu vieta vairākiem cilvēkiem, un svarīgi - kamēr es tur neesmu, tu drīkstēsi šo istabu izmantot, ja vien atstāsi tieši tādā kārtībā kādā pameti. Varēsi tur uzņemt viesus, rīkot dzimšanas dienas, tā būs pa pusei tava istaba.
* Ja vien istaba nebūs ļoti maza un tajā būs ērts skapis, varēsi tur uzglabāt kaut kādas savas mantas, kurām gan nevarēsi nākt pakaļ, ja man būs pasākums.
* Ja mēs labi sapratīsimies, būs iespēja arī kādreiz sarunāt istabu tev ballītei, es varētu arī kādreiz savus plānus pamainīt, bet apsolīt nevaru.
* Esmu kārtīga, tīrīga, netrokšņošu pa naktīm.
*
Mīnusi-
* Nebūs tā, ka dzīvoklis būs tev vienam pašam, tajā tomēr kāds nāks, un būs arī pāris vakarus nedēļā viesi, kuru laikā būs jāievēro mērens klusums bez skaļas mūzikas un ballītes.
* Ar saimnieku būs jākārto viss pašam, maksāšana, dzīvokļa apskates, komunālo sūtīšana, es tikai pārskaitīšu katru mēnesi savu summu.
* Pirmtiesības izmantot manu istabu būtu man, ja tu gribētu, tev būtu ar mani jāsarunā, un, ja mums vajadzētu to abiem reizē, tiesības būtu man.
* Koplietošanas telpas tev būtu jāuztur normālā stāvoklī, par tavu istabu vienalga, bet netīra vieta man neder, kur uzņemt cilvēkus.
* Man, protams, būtu atslēga, jo tā skaitās mana istaba.
* Dažreiz ar mani nakšņos vīrs vai arī viņš viens pats un arī viņam būs atslēga.
*'
Meklēju pazīstamu, zināmu vai caur paziņām zināmu cilvēku, jo nevēlos tikt piečakarēta. Ja kāds var ieteikt kādu, kas varētu gribēt šādi īrēt dzīvokli, padodiet viņam ziņu! Var būt arī divi cilvēki un trīsistabu dzīvoklis, bet manai istabai ir jābūt izolētai.

Ja vien man pašai kaut kas neaizmirsīsies, šeit esmu izlēmusi vispār vairs nerakstīt. Pārcelšu maģiskās lietas uz savu FB lapu un tethys_cibu. Šo saglabāšu piemiņai.
Veicu palielu revīziju, no tethys_ piedraugoju tos, ko parasti lasīju no šī profila. Vairs negribu dalīt atsevišķi, jo tāpat liela daļa rakstu sanāk tagad FB.
Tā nu šo pasludinu par zombiju. Ja interesē lasīt maģiskās lietas - laipni lūdzu FB un tethys_.

Esmu nolēmusi sākt pilnīgi jaunu maģijas kursu.

Vai jums tā ir gadījies – paņemat rokā grāmatu vai aizejat uz lekciju, un nu pilnīgi prieks – cik tas viss ir patiesi, cik iedvesmojoši, kā gan tas var mainīt dzīvi! Un ko jūs darāt? Neko, pilnīgi neko, vai varbūt labākajā gadījumā kaut ko padomājat vai pāris reižu pamēģiniet un viss. Tas nenozīmē, ka informācija bija nederīga, tas nozīmē, ka mums pietrūkst spēka patiešām noticēt, ka mēs spējam kaut ko panākt. Kursi, kuros mēs visu darām kopā uz vietas ir laba atbilde šai problēmai. Darboties sistemātiski grupā ir veids, kā iemācīties ne tikai informāciju, bet kā iemācīties darīt un izdarīt.

Ja būs pietiekama – vismaz 6 cilvēki – interesentu grupa, tiks rīkoti Dzīļozola Maģijas kursi. Pirms tiem būs bezmaksas ievadnodarbība, kurā būs iespējams gan dzirdēt paplašinātu kursa tēmu sarakstu, gan uzdot interesējošos jautājumus. Vēlos atrast interesentus un tad skatīties, cik esam, kuras dienas mums labākas un citus jautājumus. Kurss paredzēts pietiekami nopietns un atbildīgs, lai man būtu vēlme strādāt tikai ar cilvēkiem, kuri rezervēs sev laiku un gaidīs, cik nepieciešams, kamēr visu sakārtojam. Tātad, informācija par šo pasākumu.

Kursa būtība

Galvenie iedvesmas avoti šī kursa izstrādē ir Neopagānisms – Feri tradīcija, Druīdisms, Vikka, kā arī dažāda veida tradicionālās un modernās maģijas prakses, latviešu tradicionālā kultūra un šamanisms. Kursa laikā būs iespēja apgūt gan teorētiskas zināšanas, gan praktiskas iemaņas to pielietošanā. Kursa mērķis ir izveidot domubiedru kopu, lai pārkāptu šo skolotāja – skolnieki formātu, ar laiku izveidojot kopējām rituālajām praksēm piemērotu kolektīvu, taču tas nav obligāts priekšnoteikums. Kurss paredzēts samērā brīvā formātā, katra nodarbība atšķirsies ar to, cik daudz tai būs jāgatavojas, cik liela daļa būs lekcija un cik prakse, cik daudz būs laika katram dalībniekam iztekties un cik ilgi – klausīties. Jāpiedalās būs visās aktivitātēs, taču droši varēs tālāk izmantot savas prakses, papildināt ar saviem ieteikumiem un pienesumu.

Praktiski jautājumi
Nodarbības vienreiz nedēļā darba dienu vakaros tik ilgi, cik būs nepieciešams un cik ilgi būs vēlme. Kura diena – vienosimies kopā.
Vieta – Rīgas centrs, varētu būt netālu no Stacijas, bet par to vēl man ir jāpadomā rezerves varianti.
Sākums – no februāra pirmās vai otrās nedēļas.
Nodarbību cena – uz dāvanu ekonomikas pamatiem, ņemot vērā, ka man būs jāīrē telpa un jābrauc no Jēkabpils, tādēļ sirdsapziņa arī ir vēlama, bet šāds formāts ir elastīgāks pret pēkšņām nelaimēm.
Priekšzināšanas – vēlama prakse meditācijā, vizualizācijā, bet galvenā ir patiesa interese un vēlme mācīties.
Katru nedēļu kā pats minimums būs jāatrod stunda laika darbam mājās, vairāk laika veltot varēs sasniegt labāku rezultātu.
Būs nepieciešams iegādāties dažus nedārgus priekšmetus kā sveces, sāli, dziju un līdzīgi.

Kādiem cilvēkiem šis kurss varētu patikt un noderēt?
Patika mācīties, iespēja atrast laiku un veltīt sevi praksei, zināma brīvdomība, mīlestība pret dabu un dabisko, mākslinieciska pasaules uztvere, interese par garu pasauli, vēlme iepazīt sevi un iegūt vairāk spēka, maģisks pasaules redzējums, interese par zemapziņu, rituālu un arhetipiem, vēlme šos priekšstatus attīstīt, spēja pieņemt dažādus viedokļus., mīlestība pret Zemi un zemes enerģiju, arī tās auglības aspektu.

Kādiem cilvēkiem būtu īpaši jāpārdomā sava dalība?
Tiem, kuri labi apzinās, ka viņiem patiesībā nav tam laika, kuri visu iesāk, bet nekad nespēj pabeigt, cilvēkiem ar ļoti striktu un nemainīgu viedokli, izteikti konservatīviem cilvēkiem, tādiem, kuri ne par kādu cenu nav spējīgi atvērties citu priekšā, kuri noliedz savus iekšējos dēmonus un neko par tiem nevēlas zināt, cilvēkiem, kuri tendēti tikai un vienīgi uz gaismu un mīlestību, debesu un garīgo enerģiju un kuri norobežojas no seksuālās enerģijas.

Kādas tēmas tiks kursa laikā apgūtas?

Visas tēmas, ko mēs apskatīsim, novedīs pie konkrētām pārmaiņām, ieguvumiem un jau kursa laikā mēs praktiski ar to visu strādāsim, nevis es tikai sniegšu informāciju.
Sava maģiskā spēka atrašana un attīstīšana
Savu psihisko spēju attīstīšana
Darbs ar savas dvēseles daļām
Savas maģiskās vietas iekārtošana
Savas autentiskās enerģijas sajušana un darbs ar to
Saziņa ar dažādiem garīgajiem pavadoņiem, skolotājiem un citiem gariem gan dzīvnieku, gan cilvēku, gan augu izskatā un arī pavisam bez izskata
Maģiskie priekšmeti, to uzlādēšana, personificēšana
Darbs ar elementu enerģijām
Darbs ar dabas spēkiem un devām
Feju pasaule un to nozīme šajā pasaulē
Saziņa ar dievībām un kas tās tādas ir
Rituāla veidošana katrai vajadzībai
Maģijas likumi, to izmantošana un apiešana
Dzīļozola templis un tā izmantošana maģijas praksē
Dzimtas enerģija un sakņu izzināšana no cilvēku senčiem līdz pat pirmajai šūnai pasaulē un zvaigznēm
Meditācija, vizualizācija, šamaniskais ceļojums un ko ar tādiem darīt
Rituālās dziesmas un dejas
Skatīsimies, cik tālu mēs tiksim... var tikt daudz tālāk.

Kādā veidā šis kurss atšķirsies no citiem?

Nekur Latvijā nezinu skolotāju, kas mācītu Rietumu Neopagānismu un ietu šo ceļu. Tas nenozīmē, ka tāda nav, bet tādas lietas pie mums nav izplatītas. Eiropā, Amerikā, Austrālijā un vēl šur tur dažādi Rietumu Neopagānisma veidi ir ļoti populāri, bet pie mums šīs mācības ir noliegtas, taču es esmu gatava uzsākt tās mācīt. Atšķirsies arī ar praksi. Katrā nodarbībā mēs kaut ko paveiksim, attīrīsim, iegūsim. Tikai pa pilieniņam vien, jo visa pamatā ir neatlaidīgs darbs ar sevi, bet katru reizi jau būs kaut kas jauns izdarīts un iegūts. Šī kursa mērķis nav informatīvs, bet gan transformatīvs ar mērķi atvērt un nostiprināt savu maģisko spēku, lai dzīvotu krāšņāku dzīvi. Tādu maģiju, kā mācu es, nav iespējams iemācīties nekur citur.
Interesentiem lūgums pieteikties personīgi vēstulē, lai zinu, kāda ir atsaucība un interese!

Kamēr es stāstu kaut ko par vīzijām, kas neko nenozīmē konkrētu, kamēr grimstu mītos un filosofijā, tikmēr visi apkārt māj ar galvu un vismaz piekrīt, ka man var būt tādas lietas, ka mans raganas ceļš nav muļķīgs, ka var jau būt, ka tur kaut kas ir, vai pat saka, ka tic man. Tikko kā es runāju par kaut ko reālu, par to, ka esmu kaut ko ietekmējusi, ka kaut kas ir piepildījies, tā visiem parādās tāds mulss smīniņš, viņi novērš acis, bet ļoti pārliecināti mēģina man iestāstīt, ka tam ir citi iemesli un tā ir tikai sagadīšanās. No vienas puses it kā tic un viņiem patīk parunāties par manu darbību, bet no otras - nē, tas nevar būt, jo tas viss patiesībā nav reāls. Filosofēt var un meditēt, cik uziet, bet tas tomēr nav reāli, protams, acīs jau tieši tā nesaka.
Es nemaz negribu, lai man 100% tic, bet kāpēc nevar tomēr atzīt, ka jā, nu var jau būt, ka tā arī ir? Ja jau vispār it kā maģijai tic vai vismaz tās esamību pieļauj, tad kāpēc pilnīgi visi, nu burtiski 100% gadījumu ir sagadīšanās un tiem ir citi iemesli, ne maģija? Tad kāpēc nepateikt man acīs, ka uzskata mani par šarlatāni un maģijai netic? No kā tad maģija sastāv, ja ne no atsevišķiem gadījumiem? Ja katrs no tiem ir tikai un vienīgi sagadīšanās un iedomas, tad kur ir tā maģija, kura vismaz varbūt tomēr pastāv?
Un tā ļoti neērtā sajūta, kā viņi sāk knosīties un mulst, un izturēties tā, it kā es būtu pateikusi kaut ko perversu un pretīgu. Kaut kā skumji. Sevišķi no tiem cilvēkiem, kuri citādi vienmēr atbalsta mani. Jā, kaut kur, kaut kad, kaut kādā citā vietā varbūt arī kāds ar maģiju kaut ko var panākt, bet ne tu, ne šeit, ne man blakus, ne šajā pašā istabā. Vienmēr kaut kur, Tibetas kalnu alā vai Divupes tuksnešos.

Strādājot ar ļoti spēcīgu garu, sanāca viesoties viņa pasaulē. Tā bija pilna ar jocīgiem, izmocītiem, izlocītiem, slima izskata radījumiem. It kā cilvēks, ļoti maza auguma, bet lielas sikspārņa ausis, platas mutes, un katrs citādā veidā izlocīts, kroplīgs. Visiem pakalpīgi smaidiņi, iet salīkuši sava meistara priekšā, darīs visu, ko liks. Jautāju - kas tie tādi?
Un viņš saka - katrs cilvēks, kas vēlas manu palīdzību, piesauc mani, taisa man altāri, bet patiesībā viņam par mani nospļauties vai arī ir ļauni nolūki, rada šādu radījumu no sava prāta. Kad tāds cilvēks piesauc mani, es neeju pats, bet sūtu šo viņa izveidoto radījumu. Tas no labākās sirdsapziņas mēģina darīt to, ko viņam liek, bet tu pati redzi, kādi viņi ir...
Par labu kalpošanu es dažkārt paaugstinu šos radījumus. Labi man kalpo tie, kuru radītājiem tomēr ir kāds cieņas aizmetnis un patiesa interese par garu pasauli. Tad tāds cilvēks arī izaug līdz līmenim. Viņa gars arvien vairāk spēj viņam palīdzēt, līdz tiešām iegūst līdzību man. Tāpēc manis ir daudzi. Bet pats es nāku tikai pie tiem, kas jau no sākuma nāk ar interesi par mani, kas vēlas draudzību un sadarbību, nevis izmantot mani kā pakalpiņu.
Tas tiešām liek aizdomāties, kāpēc labi domāta maģija mēdz aiziet pilnīgi greizi. Mēs varbūt vienkārši nepietiekami cienām tos spēkus, ko piesaucam. Mums nav ieinteresētības izkopt attiecības, bet kurš tad tā uzreiz palīdz svešiniekam, kas lūdz lielu pakalpojumu?
Patērētāju kultūra zeļ un plaukst arī maģijas, šamanisma, ezotērikas lauciņā...

*
Konkrētā vieta, kur pasākums notiek, saucas Kombucha.
*
https://www.facebook.com/events/1227375870639436/

Šitas ir domāts citai auditorijai un ne tādai, kas piesienas kļūdām. Nekur citur nevaru ielikt, nezinu, kā viņu tur dabūt, ir kaut kāda kļūda tur.

I am a vivid dreamer. I have repetative dreams too. The most interesting for me is my dreams about an aquarium and bout my teacher. They started when I was very little. I remember my first dream. I think I was about 3 years old. I remember myself since I was 1,5 years old and my first memory is about reading aloud and all the people arround me very surprised. I was something like a genius child, then got lazy :D So, I remember how I got a present from my mysterios teacher (later about him) - 3 fishes. I remember all of them, how they looked and their characters. I put them in the big bowl, because I don't have an aquarium, I am alone home. And then they start to run away. They jump out the bowl and start to run arround on their fins. I try to catch them and put them back into water, because they don't seem to be happy, they have problems breathing, but they keep jumping out. Then they jump out the window and I go chasing them on the street. The end is sad - they are all dead and I am crying. This was the beginning. After that I have always had this dream at least once a month that I have an aquarium, or I have fishes in bowl or bath, and sometimes I pick them up in some shallow waters to save them, but always something happens, aquarium brakes or it gets dirty with algae very fast, and fishes are dying. The thing is - I love fishes from childhood, my spirit animal is shark, but I have never had aquarium. Those dreams are so sad how I try to save them, but they keep dyig. Some times I wake up crying. Few years ago I started to get better with my fishes. Some of them are dying, but some survives. No aquarium ever brakes, just gets dirty or some fishes jump out, but dreams are never so depressing as before. I have thought about that a lot, I have some versions, but I am not certain what does that means.

I have dream places that are always there, I have dream abilities, I remeber how I was learning to fly for years in lucid dreams, I have many repetative dreams. Some people even don't believe me, thay say I am lying, but I have those epic dreams like books, with interesting characters, with deep thoughts. I based my book on a dream.

But the most interesting and fascinating things has always been my teacher. I have seen him since I was very young. He gave me my first fishes. He has one appearance he wears most often, but sometimes he looks different. He is always tall, pale, with dark hair, with black eyes, very beautiful, but his face changes. He is very serious, never laughs, but sometimes smiles. First he was playing with me, then it became more intimate, but we have never had traditional sex, just some kisses, hugs and touches. He is distant, but I know he loves me very much. He looks like he has some hard burden, but he can carry it. He never want's to hear about my daily life. He talks about music, books, filosophy, nature, magick. He always say I am his most precious darling, his most beloved, but I could never be with him for long because I am too pure, too light, too beautiful. But I am always bagging - I wan't to be with you, I trust him completly. Then he started to take me to a magick school with other women and some men. They are all jealous, because they are all his, but I am special. Once he kicked out one girl for looking at me not the way he liked. But he is still far away, like he is leading this school, talking to people, but like he is not part of it, part of life.

The most interesting experience were when I pleaded so much to tell me who he is, what does he do, where do he live, to tell me more, that he started to yell at me for the first time, but he took me to his home, to the place where he works. We arrived in a bright garden, full of flovers, mostly pink, white and violet. Sky was dark like in a thunderstorm, but it was still very light, without sun, without wind, very silent. Then I saw 5 siluettes in the sky - people with giant bat wings. They landed and bowed to my master. 4 male, 1 female. He told me they are his most succesful apprentices. Then he lead me arround in this garden. It seemed so sweet and light, but then he told me - look closer. And I saw thousands of small white human figures growing out the soil. All in poses like they were tormented, screaming in pain, crying, streching their hands to the sky, but all silent and motionless.

He then told me in angry and somewhat desperate voice - this is what I do. I remake souls who were not worthy. They have to be reborn, but that is so painful. This is my garden of damned souls who can get better only through pain. I asked are they specific souls or he is working with all people, and he told me - not all go through me, but I can get every soul I wan't. He told me his work is hard but necessary. He is mostly hated and called cruel, but he is not, it is all necessary, but he hears their screams wherever he goes. He was angry that I kept asking and that he had told me. He told me he don't wan't to spoil me because I am pure. I am always arguing that I am nowhere near pure, but he only smiles and tells me - in your soul you are the purest thing the Universe knows. He is not interested in my body or my human life, he cares only about my soul that is pure to him and very precios.

This dream happened about 6 years ago. Until then he never told me anything about himself. I pleaded that I wan't become his apprentice like those 5 people, but he told me strict No. But after 4 years I saw a dream where I was in this school, but in a garden I had never seen before, and I was with those 5 people and some others. There were big pools with blood and water, and they were full of screaming, naked people. They were washed in one pool after another until they become smaller and smaller and then they were placed in pool of blood. I was participating with calming them, talking that it will all be ok, that it will not last forever. They liked me, tried to ask me of something, but I heard only terrifying screams. I understood that they are making a seeds of them, to plant in my masters garden to grow better.

Since then I have seen him less and less. He fears that I will become dark and spoiled but I don't care. I don't believe I am as pure as he thinks. And then there were this change last summer. I become obsessed with one diety. He is somewhat similar, but in other parts the opposite to my teacher. He is a Death god, he digs graves for them, but he is a fun creature, always laughing and dirty talking. Not at all like my master, but as I know now they love eack other and are in some way brothers and lovers. He scared me first, he is a dangeros god, but this Samhain I understood that he is sen't by my master to teach me and take care of myself and to make me ready for a real deal. I am not afraid anymore of him. I have seen this god, this friend and lover of my master, and I love him. My master only comes in my dreams once in 2-4 months, but this one is activly in my life. He will help me to get ready for a real appreticeship. My dark teacher lives very far from my realm, he can not take an active role in my life and he is not very interested in it, but this fun diety is somewhat close to him, yet so different, but he is close, I feel him near all the time. He don't mind that I love my master far more and feel longing for him, because he feels the same. We once spent hours talking how beautiful and dark our dark lover is, and he fully understands me.

So, my dreams started to come into my life in more active way when I started to study in this academy. ain my shamanic journeys and once Magister were dressed like this spirit in a top hat and dark glasses, and he laughed at me when I was dissaproving of that. Magister helped me to accept this diety in my life because I was scared and he helped me to understand that this god was not trying to drown me in rum and drive me insane, because his presence really drives me crazy, but he is sent by my master to help me in my every day life because he can not take an active role in it but I kept bagging for that because he is the first spirit I trusted with my life and my for him is far greater than for anything except myself.

So, my dreams are really a part of my witch nature. I have experienced my grandmother death through a dream, I thought it was me dying, it was later told me it was an exact moment when my grandmother died. I have seen how my beloved cat was drowned to death before I knew it. I have seen also stupid things like that Michael Shumacher will get in his first F1 accident in his career. I didn't really care for that, but next day it really happened and I still ask myself - why it was so important to show me this :D

Dreamland is something so vivid and real for me, that I feel it like a real part of my life, not "just dreams".

Es šeit rakstu arvien mazāk un mazāk, jo šobrīd nodarbojos ar to, ko ne pārāk vēlos atreferēt, kopas vairs nav, bet to, ko gribu ierakstīt, to rakstu savā fb lapā https://www.facebook.com/bastetateiksmaligo/
Dzēst ārā nezēsīšu, un var jau būt, ka atsākšu te vairāk rakstīt, bet laikam tuvākā laikā šis profils nebūs aktīvs.

Neesmu bijusi tādā sajūsmā un piederības sajūtā, kopš 15 gadu vecumā atklāju Vikku. Toreiz tas bija tas, kas vajadzīgs, bet tagad ir jau 15 gadi pagājuši kopš tās dienas. Vikka ir bijusi mans pamats, visu apvienojošais temamts, kurā var ielikt tik daudz ko, tomēr saglabājot vienu sistēmu, kurā neapjukt. Bet tagad ir laiks tālāk, dziļāk, un tas pilnīgi noteikti notiks Feri tradīcijas ietvaros.
No sākuma pieteicos mācīties tajā skoliņā tikai tā, lai kaut ko paņemtos, bet jau tiešām 15 gadus neesmu tā jutusies, ka esmu atradusi kaut ko tādu konkrētu, kas ir tieši man. Varu iedomāties, ka Storms varētu būt mans Skolotājs, kāda nekad man nav bijis. Man nelikās, ka jebkad atradīšu vidi, kurā justos tik brīvi un varētu būt līdz tādam līmenim pati.
Kaut kas nedaudz skumjš pāršķirt 15 gadus, ar nelielu pārtraukumu, esošu lapaspusi, bet prieks daudz lielāks.
Jā, es vairs neesmu vikāne.

Šobrīd esmu ieinteresējusies par Feri Vikku vēl sauktu "Vicia". Dažbrīd to nodala no Vikkas, citreiz tajā iekļauj, bet tas nebūtu galvenais. Neopagānisms tā ir noteikti.
No sākuma mani tajā piesaistīja tās saistība ar fejām, taču tā patiesībā ir mazāka nekā es domāju. Šobrīd mani ieinteresējušas tieši galvenās dievības, kas reprezentē šīs tradīcijas pasaules uzskatu.
Pati galvenā ir Zvaigžņu Dieviete, kas ir visai līdzīga Tradicionālās Vikkas Trīskāršajai Dievietei. Viņa ir Radītāja, Tumsa, no kuras iznākusi Gaisma, Viss, kas ir, un tamlīdzīgi. Atšķirība sākas tajā, ka viņas pāris nav vis Ragainais Dievs vai kaut kāds cits Dievs, bet gan viņi ir dievišķais trīnis. Zvaigžņu Dieviete ir attiecībās ar Dievišķajiem Dvīņiem. Un, kas ir vēl interesantāk, šie dvīņi var izpausties arī kā Tēvs un Dēls, kā divas Māsas, kā Skolotājs un Skolnieks, kā Vecāmāte un Mazdēls un visas citas iespējamās attiecību kombinācijas.
No sākuma izklausās jocīgi, bet, kad par to aizdomājas, tur ir ietverta dziļa gudrība. Jau seno tautu mītos mēs saskaramies ar dažādām dīvainībām, kuras uztverot tieši, šķiet amorālas, dīvainas vai nepiemērotas. Pat tautām, kurām incests nav pieņemams, daudzi dievi precas incestuāli, dažkārt ir neparasti bērnu metieni, citreiz notiek partenoģenēze un vēl kādreiz Atēna vienkārši iznāk no Zeva galvas vai Gaja viena pati piedzemdē leģionus dievību.
Taču radniecība un precēšanās, bērnu radīšana un visas citas līdzīgas norises nav jāsaprot tiešā veidā. Tas, ka Hemēra ir Niksas un Erebusa meita un viņi ir brālis un māsa ir jāsaprot tādā veidā, ka Nakts un Tumsa piedzemdēja Dienu. Viņi ir radniecīgi un kopā viņi veido Dienu. Tas, ka Gaja dzemdē bērnus viena pati vienkārši apzīmē Gajas - Zemes auglību. Būšana brālim un māsai nozīmē radniecību līdztiesīgās attiecībās, piedzimt kādai vai kādiem, vai pat kādam nozīmē atvasinātību no tā (ja pastāv tāds vārds :D ).
Tādā gadījumā kā mēs saprotam Zvaigžņu Dievieti un Dievišķos Dvīņus?
Tās ir Vienotības attiecības ar Dualitāti! Dievišķie Dvīņi ir Zvaigžņu Dievietes bērni, ar kuriem viņa ir kopā. Tas apzīmē to, ka Vienotība, Monisms, ir primārais, bet tam līdzās stāv tomēr līdztiesīgā Dualitāte, jo tā nav tikai bērns, tā ir arī iemīļotais, kas nozīmē līdzvērtību. Dualitāte ir pakārtota Vienotībai, bet tomēr stāv tai blakus.
Man tā šķiet ļoti intriģējoša un skaista doma.

Zirneklene manā tualetē ir pāraugusi ēdamkarotes izmērus. Tik liela zirnekļa man vēl nav bijis, kas uzturētos vienā vietā visu laiku savā tīklā. Šitādus lielos es parasti medīju, kad viņi skraida pa istabu, lai kaķi neapēd, bet tualetē kaķi neiet, tur viņa var dzīvot. Viņa ir brīnišķīga. Viņai ir vīrs, kas dzīvo tīklā, kas ir centimetru augstāk, tātad tuvos kaimiņos, vīrieškārtas mājas zirneklis. Man likās, ka viņa viņu apēdīs, bet nekā.
Arahnohobi tagad varētu ķert trieku manā tualetē, jo viņa ir tiešām ļoti liela.

Man pagalmā uzradās kaijulēns. Parasti šādā vecumā tos vēl ucina vecāki, bet šis šķiet pazaudējies. Nu, suņi te aiz sētas viņu neķer, bet kaķi laikam liek mierā, dzīvojas labi. Pirms četrām dienām vēl nelidoja, lai gan mēģināju pabaidīt. Bēga skrienot, bet īsti nebaidījās, stulbenītis. Pabaroju ar maizi, bet viņš daudz neēd. Viņš lasa kukaiņus man pa dārzu. Uzturas te vismaz pusi dienas. Satiku arī ārpusē, un tad viņš tā lēnu un zemu aizplivinājās, iemācījies lidot, tomēr šodien atkal jau te staigā. Kad durvis vaļā, uzkāpj uz kāpnītēm un skatās iekšā.
Nosaucu viņu par Džimu, lai gan, protams, ka tā arī var būt Džimīna.

Nu kā var būt tādi cilvēki, kam liekas, ka es viņus pēc gada atceros pēc vārda, zinu, kāda viņiem bija problēma un kādu fakinu amuletu maisiņu es viņiem nosūtīju. Nu nav man pieci klienti pa gadu, lai es katru atcerētos pēc vārda, tēva vārda un ko viņš ziemā kūpina. Nesaprotu un nesapratīšu tādu attieksmi.

Skatos es uz bildīti. Tur divas daļas. Vienā puisis dod meitenei rozi, otrā spalvains jetijs ņem priekšā skaistu rudmati. Pierakstīts - īstam vīrietim jāmāk abi. Nez kāpēc nodomāju - varētu kādu filmu paskatīties. Paskatos savā listē, izvēlos filmu. Tajā ir kadrs ar jetiju. Ne līdzīgs, bet tieši tas no meme.
Ko pasaule man ar to grib teikt, es nezinu, bet šī ir one in the million sagadīšanās.
Filma man patika. Dracula, 1992.

Burvīga pelde debesu ūdeņos. Viss cauri slapjš, lietus tāds, ka tiešām sajūta kā peldoties. Redzēt knapi ko var, kurpes pilnas ar ūdeni, līdz sāku jau brist caur peļķēm, svārki jāsaceļ līdz ausīm, jo citādi klupina, un zibeņi izgaismo tukšo pilsētu, kur katrs slēpjas, kā māk. Tad var skaļi dziedāt, tāpat neviens nedzird.
Vīram gan noslīka telefons kabatā, tā mūs tehnika ierobežo.

Es saucu un nāk. Es gribu un notiek. Kad potenciāls ir sakrājies, tas vienkārši notiek. Vienkārši, bet ne bez grūdiena. Parasti grūdiens ir viens mirklis, kurā ir Jā. Viena sirds ietrīsēšanās, viena orgasma kontrakcija, viena spontāna, pasaulīga doma.
Bez tā mirkļa nē. Maģija tomēr nenotiek tāpat vien. Vajag TO. Tajā brīdī tas ir viegli, bet kam visam tik nav jānotiek pirms...
Un tomēr tas ir skaisti.