Neesmu bijusi tādā sajūsmā un piederības sajūtā, kopš 15 gadu vecumā atklāju Vikku. Toreiz tas bija tas, kas vajadzīgs, bet tagad ir jau 15 gadi pagājuši kopš tās dienas. Vikka ir bijusi mans pamats, visu apvienojošais temamts, kurā var ielikt tik daudz ko, tomēr saglabājot vienu sistēmu, kurā neapjukt. Bet tagad ir laiks tālāk, dziļāk, un tas pilnīgi noteikti notiks Feri tradīcijas ietvaros.
No sākuma pieteicos mācīties tajā skoliņā tikai tā, lai kaut ko paņemtos, bet jau tiešām 15 gadus neesmu tā jutusies, ka esmu atradusi kaut ko tādu konkrētu, kas ir tieši man. Varu iedomāties, ka Storms varētu būt mans Skolotājs, kāda nekad man nav bijis. Man nelikās, ka jebkad atradīšu vidi, kurā justos tik brīvi un varētu būt līdz tādam līmenim pati.
Kaut kas nedaudz skumjš pāršķirt 15 gadus, ar nelielu pārtraukumu, esošu lapaspusi, bet prieks daudz lielāks.
Jā, es vairs neesmu vikāne.
No sākuma pieteicos mācīties tajā skoliņā tikai tā, lai kaut ko paņemtos, bet jau tiešām 15 gadus neesmu tā jutusies, ka esmu atradusi kaut ko tādu konkrētu, kas ir tieši man. Varu iedomāties, ka Storms varētu būt mans Skolotājs, kāda nekad man nav bijis. Man nelikās, ka jebkad atradīšu vidi, kurā justos tik brīvi un varētu būt līdz tādam līmenim pati.
Kaut kas nedaudz skumjš pāršķirt 15 gadus, ar nelielu pārtraukumu, esošu lapaspusi, bet prieks daudz lielāks.
Jā, es vairs neesmu vikāne.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}