| |
| |
|
Psihiatrija 10 / Shēmu terapija
Ilūzijas. Definīcija - izkropļoti pieņēmumi pacienta prātā par pasauli, ko pacients nospriedis pats. Delūzijas. Definīcija - izkropļoti pieņēmumi pacienta prātā par pasauli, ko pacients dzirdējis no citiem un pieņēmis par patiesību. *** Shēmu terapija (viena no psihoterapijas modernākajām metodēm, izveidota 1990.tajos gados) balstās uz 20 shēmām, kas izkropļo cilvēka personību: Pirmais bloks - atšķirtība un noraidīšana 1. Pamestība / Nestabilitāte – bailes, ka tuvinieki pazudīs vai nodos. Ārstēšana: drošas attiecības ar terapeitu, iedomātā mentora tehnika, atkārtota vecāku tēlu pārstrāde. 2. Uzticības trūkums – pārliecība, ka citi ievainos vai izmantos. Ārstēšana: uzticības pakāpeniska veidošana, robežu darbs, kognitīvā pārstrukturēšana. 3. Emocionālā deprivācija – sajūta, ka neviens nekad nerūpēsies par vajadzībām. Ārstēšana: emociju validācija, vajadzību formulēšanas treniņš, empātiskā konfrontācija. 4. Nepilnīgums / Kauns – pārliecība, ka esi bojāts vai nevērtīgs. Ārstēšana: kauna pretnostatīšana, veselīga pašcieņa, "veselīgā pieaugušā" balss. 5. Sociālā atstumtība – sajūta, ka nepiederi nevienai grupai. Ārstēšana: sociālo prasmju darbs, pakāpeniska iekļaušanās, grupu terapija. Otrais bloks - vājināta autonomija un veiktspēja 6. Atkarība / Nepietiekama kompetence – nespēja tikt galā ar ikdienu bez citu palīdzības. Ārstēšana: pakāpeniski patstāvības uzdevumi, kompetences treniņš, "darīt pašam" eksperimenti. 7. Bailes par to, ka notiks kas slikts – pastāvīgas bailes no katastrofas vai slimības. Ārstēšana: kognitīvā pārstrukturēšana, katastrofizācijas tehnikas, uzvedības ekspozīcija. 8. Neattīstīta identitāte / Mērķa trūkums – tukšuma sajūta, nav skaidra "es". Ārstēšana: vērtību noskaidrošana, dzīves mērķu darbs, identitātes vingrinājumi. 9. Padevība (pakļautība) – vajadzību un emociju noliegšana citu labā. Ārstēšana: asertivitātes treniņš, vajadzību atzīšana, lomu spēles. 10. Pašsavaldīšanās / Pašupurēšanās trūkums – nespēja sevi disciplinēt vai izturēt diskomfortu. Ārstēšana: robežu noteikšana, impulsu kontroles darbs, strukturēti mērķi. Trešais bloks - robežu pārkāpumi 11. Varenība – pārliecība, ka noteikumi uz tevi neattiecas. Ārstēšana: empātijas treniņš, seku apzināšanās, atbildības uzņemšanās darbs. 12. Nepietiekama paškontrole – grūtības atturēties no kārdinājumiem. Ārstēšana: uzvedības modifikācija, kairinājumu kontrole, prasmju apguve Ceturtais bloks - orientēšanās uz āru 13. Uzmanības / Atzinības meklēšana – pašvērtība atkarīga no citu apstiprinājuma. Ārstēšana: iekšējās vērtības veidošana, uzslavas atkarības mazināšana. 14. Pašuzupurēšanās – citu vajadzības vienmēr svarīgākas par savējām. Ārstēšana: līdzsvara darbs, "nē" teikšanas treniņš, līdzjūtība pret sevi. Piektais bloks - pārlieku liela un modrība un kavēšana 15. Negatīvisms / Pesimisms – fokuss uz visu slikto, labā ignorēšana. Ārstēšana: kognitīvā pārstrukturēšana, pateicības darbs, uzmanības novirzīšana. 16. Emocionālā inhibīcija – emociju apspiešana, spontanitātes trūkums. Ārstēšana: emociju izpausmes treniņš, drošas vides veidošana. 17. Nepielaidīgi standarti / pārlieku kritiskums – perfekcionisms, sevis un citu kritizēšana. Ārstēšana: veselīgu standartu noteikšana, paškritikas mazināšana, pieņemšanas darbs. 18. Sodīšana – pārliecība, ka kļūdas ir jāsoda. Ārstēšana: līdzjūtības treniņš, piedošanas darbs, soda domāšanas pārstrāde. 19. Atkarība no ekrāniem Pārliecība, ka nevari funkcionēt bez pastāvīgas digitālās stimulācijas – sociālo tīklu, spēļu, video, pornogrāfijas. Smadzenes tiek pārprogrammētas uz ātru dopamīna atalgojumu, un klusums, garlaicība vai dziļa koncentrēšanās kļūst nepanesama. Ārstēšana: Digitālā detoksika – pakāpeniska ekrāna laika samazināšana, nevis aukstā tītara metode. 20. Traumas / Pēctraumas shēma Būtība: Pēc pārdzīvotas traumas (vardarbība, negadījums, zaudējums, hronisks stress) veidojas pastāvīga hipermodrība – ķermenis un prāts paliek "kaujas režīmā", pat kad briesmas sen pagājušas. Atšķiras no pamestības – šeit pamatā ir konkrēts notikums, nevis agra attiecību pieredze. Ārstēšana: Drošības atjaunošana – ķermeņa nomierināšanas tehnikas, elpošana, jutekļu darbs. Integrācija ar shēmu darbu – traumas shēma bieži baro citas (piem., neuzticību, negatīvismu). **** Komentārs. Ir daudz labu metožu, ar ko risināt vieglākus personības traucējumus, taču tam vajadzīgs valsts finansējums. |
|
| |
|
Skaitās, ka ir magnētiskās vētras šajā nedēļā
Tomēr tas, ka mani skolēni šodien 8. un 9.stundā, katrā, izpildīja tikai vienu uzdevumu katrā stundā, ir lēnāk par jebkuru, ko mēs skolā, savā laikā, saucām par bremzi vai lēno divplāksni. Nekādu sodi par tādu slinkumu e-klasē paredzēti nav. Jā, grūtas dienas, jo cilvēkiem šādu dabas parādību dēļ ir, caurmērā, vairāk jāguļ un jāatpūšas. Tas, ka viņiem ir 3 matemātikas pēc kārtas - arī neforši. Taču nedarīt gandrīz neko - man bija sajūta, pirmoreiz šajā skolā, ka runāju ar sienu. Izstāstu, kā risināt uzdevumu, TRĪS reizes. Pēc 15 minūtēm viena meitene no klases ir atrisinājusi pirmo piemēru. Jā, tas bija "radošs uzdevums", jo bija jāizveido funkcijas grafiks formulai y = 6x+1000 Kāpēc radošs? Jo pašiem jāizdomā, kā atlikt vienības uz asīm, ja x ir futbola bumbas un 1000 ir eiro, pastāvīgās izmaksas par ražotnes *** Varbūt viņi ir tik neapzināti, ka nespēj saprast, kāpēc ir noguruši? Es vismaz zinu iemeslu. Valodu klasei 7.- 9. stunda ir vēlu, taču viņiem stundas sākas šajā dienā ar 3.stundu. Tā kā kopā pa dienu ir tikai 7 stundas, *** Kolēģe no Purvciema skolas teica, ka 3 matemātikas pēc kārtas nevajadzētu likt pat vidusskolā. Droši vien, ka tā ir. *** Viņiem stundas ir no 13.50 - 16.10 pie manis. Tas pēc vidusskolēnu dienas ritma ir vēlu. Kad teicu mācību pārzinei, ka tas ir par daudz un par vēlu, |
|
| |
|
klab lv ir vienigais realais brivais izteiksmes veids kas musdienas palicis p.sp. Veidenbaum es tevi milu ludzu atgriezies |
|
| |
|
Ļoti labi un konservatīvi vēlēšanu rezultāti. Ne Šlesers, ne Jūlija nav uzvarējuši, ZZS sodīti par savu liekulību. Tagad galvenais lai AS nesapinas meistarībā iekšējās cīņās par varu. Vēl viens pozitīvs moments, par kuru nebiju iedomājusies, bet nupat izlasīju - pašpasludinātajos cilvēktiesību jautājumos nepietiek 20 deputātu, kas varētu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. |
|
| |
|
Psihiatrija 9 / Par jaunām (25-30) sievietēm ar šizoīdu personību
Šizoīdie personības traucējumi ir viens no visvairāk nepamanītajiem un visretāk diagnosticētajiem stāvokļiem šajā demogrāfiskajā grupā tāpēc, ka klīniskais priekšstats tika veidots gandrīz tikai uz vīriešu izpausmēm un tāpēc, ka sievietes, kuras atbilst šim modelim, bieži tiek kļūdaini marķētas ar kaut ko pavisam citu. Prevalence sabiedrībā literatūrā minēta kā 0,8%. Diagnosticē vīriešus divreiz biežāk, nekā sievietes. Pēc DSM V: Šizoīdie personības traucējumi tiek definēti ar visaptverošu atsvešinātību no sociālajām attiecībām un ierobežotu emocionālās izteiksmes spektru starppersonu situācijās. Formālajos kritērijos ietilpst vismaz četri no šiem: * Ne vēlas, ne bauda tuvas attiecības (tostarp ar ģimeni) Galvenais vārds ir vienaldzība, nevis trauksme. Tas ir tas, kas to atšķir no izvairīgajiem personības traucējumiem—izvairīgais cilvēks vēlas saikni, bet baidās no noraidījuma. Šizoīdais cilvēks vienkārši nereģistrē šo pievilkšanos. Jaunām sievietēm ar šizoīdām iezīmēm bieži attīstās sociālā maskēšanās, kas vīriešiem nav raksturīga: Izrādīts siltums — viņas apgūst scenārijus, atspoguļo afektu, pamāj īstajos brīžos. Iekšēji nekas no tā nepiepildās. Terapeitam tīkamā uzvedība — tā kā viņas intelektuāli spēj modelēt to, ko ārsts vēlas dzirdēt, viņām tiek kļūdaini diagnosticēta depresija, trauksme vai "augsti funkcionējošs autisms", nevis šizoīdie traucējumi. Romantiskā atdarināšana — viņas var satikties, precēties, pat audzināt bērnus, veicot kustības, vienlaikus jūtoties kā novērotājas aiz stikla. *** 25–30 gadus vecai sievietei šizoīdie PT (personības traucējumi) bieži izskatās pēc kompetences bez saiknes — kāda, kas funkcionē, varbūt pat ļoti labi, bet kas attiecībās pārvietojas kā pieklājīgs novērotājs, nevis dalībnieks. Galvenais ir ilgu neesamība. Viņa netiecas pēc tuvības, ko nevar iegūt. Viņa patiesi apjūk, kāpēc kāds to vispār vēlētos. Tā ir vienaldzība—ne kautrība, ne bailes, ne traumas reakcija—ir paraksts šiem PT. *** Komentārs. Lasu šo un domāju - katros laikos kādi personības traucējumi šķiet kā adaptācija, nevis traucējumi. Negrib attiecības, maz draugu, bagāta iekšējā pasaule (daudzas uztur izsmalcinātas fantāzijas dzīves, radošus projektus vai intelektuālas nodarbes, kas aizstāj ārējās attiecības). Kovid laikā un pēc tā spēt neilgoties pēc tā, kas citām ļoti sāp (nav ģimenes, nav bērnu, nav tuvu un foršu draudzeņu) var būt kā adaptācija. Normālos laikos, protams, jebkāda veida sociāla atsvešināšanās ir uztverama kā personības traucējumi. Taču normālie laiki ir beigušies. Uz kādu brīdi. Kad sabiedrība atgriezīsies pie uzticēšanās viens otram? Kad veidot ģimeni būs prestiži, kad būs lieli bērnu pabalsti un politika, kas veicina ģimenes ar trim bērniem, lai varētu Latvijā būt pozitīva dzimstība? |
|