tati ([info]tati) rakstīja,
@ 2019-08-08 13:18:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Vakar sēžam mašīnā, gaidām, kad pārstās līt lietus. Un te pēkšņi zibens no skaidrām debesīm, jo vecākais pasaka: "Man šķiet, ka tad, kad līst lietus, raud Jēzus. Lietus ir Jēzus asaras." 
o_O 
Čevooooooooooooooooo? Tobiš, kas pie velna? Tobiš, what the hell?


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]missalise
2019-08-08 13:44 (saite)
Es bērnībā tieši tāpat domāju. Un tad, kad bija pērkons, es domāju, ka Dieviņš dusmojas.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]tati
2019-08-08 13:46 (saite)
Bet no kurienes tādas idejas? To taču kāds ir iestādījis... :/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]missalise
2019-08-08 14:28 (saite)
Diezin vai. Manas pirmās bērnības atmiņas ir par to, ka ir pavasaris, bet es lidinos pa gaisu un tad nākošajā mirklī atrodos ratiņos un kaimiņu puika mani vizina pa grambainu ceļu. Un vēl es bērnībā zināju (neviens man neko tamlīdzīgu nebija stāstījis - it īpaši tāpēc, ka man visi ģimenē ne pārāk reliģiozi katoļi), ka es kādreiz esmu bijusi puķe un jebkāda dzīva radībiņa. Bet nākošajā dzīvē es būšu kaut kas pavisam cits - es domāju, ka es būšu gara un kalsna blondīne (kaut kas pretējs tam, kas esmu šobrīd). Bet par reinkarnācijas idejām es pirmo reizi kaut ko uzzināju tad, kad man bija 28 gadi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]vilibaldis
2019-08-08 14:45 (saite)
Yes, diezgan liidziigi.
Bet nevajag jau obligaati iestaastiit, gan jau inetaa vai radio kaut ko padzird

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]helvetica
2019-08-08 15:11 (saite)
"dieviņš dusmojas" tieši šādā formulējumā ir vecu tanšu mīļākā frāze maziem bērniem sabiedriskajos transportos, piemājas veikalos etc.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tati
2019-08-08 15:13 (saite)
lūklūk, man arī tā Jēzuspadarīšana šķiet kkāda vecmāmiņas apciemošanas "atrauga".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?