Veco dienu saldumu garšošana turpinās.
Šoreiz gāju uz tirgu meklēt prjaņikus. Kāpēc gāju uz tirgu? Jo veikalos nevar nopirkt tos lielos prjaņikus, kādi agrāk bija un nevar arī nopirkt prjaņikus ar piparmētru glazūru. Jēs, izrādās, ka bišiņ vairāk par latu/kg var nopirkt i tos, i citus prjaņikus. Nopirku lielos parastos un lielos piparmētrīgos. Tie parastie ir tomēr biš savādāki, nekā agrāk bija - kautkas īsti neuzjundīja manī bērnu dienu tējas priekus. BET, piparmētrīgie ir toč-toč kā agrāk. Īsāk sakot - nommnomnom tikai varu teikt par piparmētru prjaņikiem, pēc kura (viena prjaņika (jo 2 prjaņiki ir DAFIGA daudz)) apēšanas nevajag ēst mentolkošļeni.

Bēt, dēļ šī mēsllaika (vai nu auksts tā, ka zila kā tirgus vista izskatos vai arī šāds puteņmēsls, kurš atgādina sūnu ciema epopeju) sen neesmu bijusi uz kino. Un pateikšu godīgi, tas sāp... Serdce iztekaet krovju.