Kathe Kollwitz ([info]tapetes_puksts) rakstīja,
@ 2016-11-14 16:37:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kauns par sevi. Pieteicos zīmēšanas kursos. Samaksāju mēnesi uz priekšu. Pirmajā nodarbībā viss patika. Otrajā nodarbībā iesprūdu perspektīvas zīmēšanā. Skolotājs likās diezgan paviršs. Ļoti ātri, neskaidri kaut ko visu laiku nokomentēja un uzreiz skrēja pie nākamā skolnieka. Bet visi apkārt likās lieli meistari. Naski zīmēja ģipša galvas un visādus aktus. Kamēr es to divu stundu laikā nemācēju pat lāgā izmocīt pareizi 2 līnijas, kur nu vēl atcerēties par pareizu zīmuļa turēšanu. Likās es vienīgā tāda losene, kura neko nesaprot un nemāk. Tā tizluma sajūta paralizēja spēju uztvert un vispār kaut ko pienācīgi saprast. Uzklupa liela stresa vilnis. Atgriezās visi bērnības kompleksi un traumas un vairs nevaru saņemties aiziet uz nākamajām nodarbībām.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]adele_varbut
2016-11-28 22:59 (saite)
Forši, ka ir kļuvis vismaz nedaudz labāk. Man gan no apraksta radās iespaids, ka pasniedzēja attieksme ir nedaudz dīvaina. Es pirms pāris gadiem gāju pie Lailas Bogustovas, un tur profesionālisma ziņā bija līdzīgi - pirmā lieta, ko tu iemācies, ir, kā asināt zīmuli un vilkt taisnas svītras. Bet man arī ļoti patika atmosfēra - lai gan bija skaidrs, ka tu visu sāc no paša sākuma, neradās sajūta, ka par to būtu jākaunās (lai gan es tomēr kaunējos). Un pēc kāda pusotra mēneša sāku manīt ievērojamu progresu, kas gan diemžēl nu jau gadu gaitā ir izzudis. Gribētos arī tagad kaut kur iet, bet līdzekļi neļauj.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?