Daru mierīgi savas lietas, viss kārtībā un tad pēkšņi šāda veida vēstule: "Esmu mazliet nelaimīgs, ka vakar neparunājām". Viņš ir stabils thinking tips, miljons reizes racionālāks par mani, bet es nesaprotu šo nepārtraukto komunikācijas un uzmanības izrādīšanas nepieciešamību. Es neesmu pie tā pieradusi. Es lielisku zinu kā ir būt vienai. Ir nereāli ērti. Bet attiecības ir kaut kas pārāk sarežģīts priekš manis. Ko man jāatbild? Es nejutu nekādu iztrūkumu. Es vispār par to neiedomājos. Es ļoti izbaudu komunikāciju ar viņu, bet man gribas arī pabūt vienai, bet viņam ne tik ļoti. Es nesaprotu.