friends [entries|archive|friends|userinfo]
tante

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

novenbris:) [5. Nov 2026|20:58]

nova
( ... tālāk ... )
Link

[4. Nov 2026|20:30]

neraate
šogad atkal paspēju uz to MentorShow, patika arī tas vakardienas seminārs, šodien Marissa Peer, tagad tik atcerēties citas dienas arī (un nenokavēt piektdien) un gribas izaugt lielai un iziet to 90 dienu kursu. bet nu to, kad izaugšu liela. atcerējos arī, ka andelemandele nopirku Gabora Matē grāmatu pa lēto. nīkst kastē zem gultas
Linkir doma

[4. Nov 2026|19:58]

neraate
[Tags|]

staigā te viens cilvēks pa māju sūkādams marinētu sīpolu. t.i. es sagriezu sīpolu, uzspiedu drusku citrona sulu, uzkaisīju sāli. esot ļoti garšīgi. es nezinu, ko es te esmu sadzwmdējusi, mežoņus kaut kādus - ēst pliku jēlu sīpolu!! :D

nav jau grūti un veselīgi
Link2 raksta|ir doma

Zīmes [4. Nov 2026|09:16]

eos
Vakar, braucot satikties ar bijušo kursabiedreni, redzēju retu skatu.

Autobusa pieturā pie Rīgas robežas stāvēja 6 gadus jauna meitenīte. Viena. Pulkstenis bija 14.55

Viņa viena pati iekāpa, pēc tam pārsēdās uz Purvciema trolejbusu, lai brauktu pie draudzenes Purvciemā.

Viņai bija uzsista zila acs. Viņai, pēc tās kārtības, kāda ierasta Latvijā, vajadzētu būt pavadonim, jo skaitās, ka
bērniem, jaunākiem par septiņiem gadiem, vieniem pašiem kur doties esot bīstami.

Viņa bija normāla auguma, apmēram 1.20m. Mazi svārciņi, zeķbikses, jaciņa. Ārā bija +8 grādi. Apģērbs pietiekami silts.

Visneparastākais bija skatiens viņas sejā. It kā viņa būtu redzējusi ļoti daudz. Gandrīz visiem bērniem 6 gadu vecumā, ko Rīgā
pēdējo gadu laikā esmu redzējis, acīs ir prieks, naivums, azarts un ziņkāre.

Viņai acīs bija spīts izdzīvot. Tā, it kā viņa būtu izlīdusi no kāda geto, kur slepkavības, narkomānija un ielu dzīve
ir tik pašsaprotamas lietas, ka policija geto brauc garām vai tikai simulē, ka uzrauga to.

Varēja spekulēt, ka mājās viņu kāds sit. Jo grūti iztēloties, ka šī meitene kautos ar kādu, kas varētu uzsist zilu aci,
un kam pašam būtu tikpat gadu, cik viņai.

Es prasīju, kāpēc viņa brauc viena. Viņa atbildēja, ka nav neviena, kas viņu pavadītu, viņa nerūp.

***

Aizdomājos, kā ir dzīvot Latvijā, kad mājās Tevi sit tēvs vai patēvs, bērnudārzā ir troksnis un bezjēga, un klimt apkārt gaišā dienas
laikā ir labākais, ko vari iesākt ar savu dzīvi.

Bērniem, jaunākiem par 7 gadiem, Rīgā sabiedriskais transports ir par brīvu.

Sabiedriskajā transportā ir novērošanas kameras, to padarot par relatīvi drošu vidi.
Linkir doma

[3. Nov 2026|23:37]

neraate
ironiski, ka vasarā nopirktajam krūšturim (Pepco, 6€), ko pirku jo mugura esošajam stīpa pārlūza uz pusēm (!!) un man pēc darba bija jābrauc uz mazpilsētu un bija tik karsts, ka bez nav komfortabli, kur nu vēl ar drošības jostu.. izlīda stīpa no vīles. vispār jau malacis turējās godam, dūšīgi lietoju. tik tagad atkal man vajag pupu bruņas un man besī pirkt krūšturus, turklāt vajag ar stingru polsteri (lai kaķis nevar izkost cauri.lol)
Linkir doma

[3. Nov 2026|17:12]

str
šovakar bija skaistais saulriets.
Link1 raksta|ir doma

vp [3. Nov 2026|08:03]

jan09
vakardienas prieks:

"Ja kādam problēmas sagādā tas, ka nākotnē vidējais latvietis būs drusku brūnāks, man viens lūgums, pagrieziet galvā vienkārši slēdzīti. Ne Satversmē, ne preambulā, ne arī latviešu literatūras klasiķu darbos ir neredzu centrālo uzstādījumu, ka latvietim obligāti jābūt baltam," uzsver P. Strautiņš, piedaloties konferencē “RĪGA 2050”, kur tika iezīmēts Rīgas ilgtermiņa attīstības plānošanas process.

Ansis Pūpols: Tas būtu nežēlīgi, ja mēs stātos ceļā cilvēka sapnim! Sametīsim, draugi, Pēterim solārijam!
Link3 raksta|ir doma

[2. Nov 2026|15:31]

neraate
ja reiz par patiesi svarīgo, tad esmu atklājusi vēl vienu ēm brendi, kur man ļoti daudz kas patīk. Love & roses. tur ir kuplas piedurknes, mežģīnes, i,šuvumi, brokāts, samts un velūrs, polsteri uz pleciem, zeltītas pogas un krāsas, krāsiņas!! turklāt arī mani mīlākie toņi!

varbūt izaugšu arī līdz 'apčamdīt dzīvē'
Link4 raksta|ir doma

“Brīvība darīt to, kas mums nepatīk” [2. Nov 2026|09:33]

eos
Neirozinātnieki ir atklājuši, ka smadzenēs ir daļa - aMCC, kas atrodas priekšējā smadzeņu daivā un atbild par cilvēka gribasspēku, neatlaidību un enerģijas sadalīšanu pienākumiem.

Šī smadzeņu daļa mainās atkarībā no dzīvesveida. AMCC palielinās, kad cilvēks regulāri dara grūtas lietas un piespiež darīt sevi to, ko (viņa ego) negrib. Tā var būt iešana aukstā dušā, diētas maiņa, fiziski treniņi, skrupulozs darbs ar sevi (savu raksturu).

AMCC samazinās cilvēkiem, kam ir apātija, depresija vai aptaukošanās.

Cilvēkiem, kam senioru vecumā (virs 60) ir ass saprāts, zinātnieki ar smadzeņu fotografēšanu ir atraduši, ka gandrīz vienmēr arī ir daudz lielāks aMCC, nekā viņu vienaudžiem.

Tāpēc aMCC ir kā muskulis, ko trenēt ikdienā.

Video tālāk Zen mūks stāsta, ka labi trenēts aMCC kļūst par dzirksteli ikdienā, kas nodrošina aktīvu gara un fiziskā ķermeņa darbību.
Tieši šī smadzeņu daļa nodrošina to, ka mēs ikdienas stresus uztveram par eustresu (pozitīvo stresu), nevis distresu (negatīvo stresu).

Padomi aMCC trenēšanai:

1. Izdarīt katru dienu vismaz vienu lietu, ko Tu atliec, jo Tev tā nepatīk.
2. Dari šīs lietas bez mūzikas fonā, tās darot ar pilnu apzinātību, saprotot grūtību un nepatikas pārvarēšanas vērtību.
3. Kad ieraugi nekārtību telpā, sakārto lietas uzreiz, jo kārtība ārā ir kārtība arī iekšienē.


Zen klosteros mūki gadu tūkstošiem piekopj praksi, ka iesācējiem dod tieši tos darbus, kas viņiem vismazāk patīk, lai nostiprinātu šo smadzeņu daļu, kā arī, lai nostiprinātu viņos pateicību par to, ka var iziet pieredzi, pārvarot grūtības.

Ciešanas pazūd, kad pazūd pretestība, iekšējais dialogs par to, cik “grūti” kaut kas ir.

Šis mehānisms caurauž mūsu dzīvi, jo lietu atlikšana nozīmē arī nepatīkamu, taču vajadzīgu, sarunu atlikšanu ar mīļajiem un tuvajiem, aizvainojuma turēšanu, kur vajadzētu izrunāties.

AMCC “muskulis” nodrošina, ka mēs aizvien retāk nonākam “cīnīties vai bēgt” stāvoklī, mūsu amigdala (kas atbild par baiļu reakciju smadzenēs) vairs nekontrolē mūsu dzīvi.

Lai izaugtu mūsu garīgā dzīve, tai ir vajadzīgs mēslojums. Tas rodas tieši beržot tualeti, mazgājot traukus, beržot grīdu, ievērojot un slaukot putekļus telpās, uzturot kārtību vidē un svaigu un mīļu emocionālo klimatu ar tuvajiem.

Tulkots no avota:

https://www.youtube.com/watch?v=hzivmYt-qXY
Link4 raksta|ir doma

[2. Nov 2026|09:30]

dienasgramata
No noklausītajām sarunām

Divas ļoti jaunas meitenes vilcienā (cik var spriest, studē medicīnu vai varbūt sporta akadēmijā)
- Zini, kas ir dirsā? Fizioloģija!
- Tā, ka DIRSĀ DIRSĀ??

Tālāk nevarēju sadzirdēt, vien to, ka “fizioloģijas” ir divas un uzreiz pēc tam nāk “traumas”.
Link2 raksta|ir doma

dp [2. Nov 2026|07:23]

jan09
dienas prieks

"Reģistrācijas lēkme pašlaik ir piemeklējusi Mājokļu un vides departamentu Rīgā. Departamentam jāzina viss par ikvienu sauso ateju - gandrīz vai cik reižu, cik iedzīvotāju to apmeklē lielajās un cik mazajās darīšanās. Reģistrācijas anketā jāuzrāda izvedamais notekūdeņu apjoms, decentralizētās kanalizācijas sistēmas tilpums, notekūdeņu izvešanas biežums - no “sirsniņmājiņu” īpašniekiem tiek prasīti aprēķini, kuru veikšanai vajag teju vai bakalaura grādu inženierzinātnēs. Jāuzrāda arī, cik bieži tiek veikta “mantas” izvešana un pēdējās iekārtu un tvertņu apkopes datums, it kā ateja būtu lidmašīna.
Pašvaldība turpina sakārtot decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistru, jo tajā joprojām nav reģistrēti aptuveni 40% Rīgā esošo sistēmu.
Reģistrācijas prasība nav jauna. To paredz gan Ministru kabineta noteikumi Nr. 384, gan Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 66. Sistēmām, kas bija izbūvētas līdz 2021. gada 31. decembrim, reģistrācija bija jāveic līdz 2021. gada 31. decembrim, savukārt jaunizbūvētas sistēmas jāreģistrē viena mēneša laikā pēc to izbūves vai nodošanas ekspluatācijā."

https://nra.lv/neatkariga/komentari/maris-krautmanis-3/533304-riga-jaregistre-decentralizetas-kanalizacijas-sistemas.htm
Link2 raksta|ir doma

app2 [2. Nov 2026|07:21]

jan09
atgriežoties pie publicētā 2

"Ar nožēlu informējam, ka 12. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē plānotie muzikālie uzvedumi “Mūžības skartie” nenotiks," paziņo "Vilsons Production" savā "Instagram" kontā.
Šajā gadā, kad atzīmējam dzejnieka Aleksandra Čaka 125. jubileju, ar programmu “Mūžības skartie” neesam spējuši uzrunāt pietiekami plašu auditoriju, lai iecerētos pasākumus varētu īstenot. Mums ir svarīgi par to runāt atklāti. Kultūras notikumu veidošanā ir reizes, kad skatītāju atsaucība nesasniedz iecerēto. Paldies visiem, kuri izrādīja interesi par šo programmu, kā arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un māksliniekiem par sadarbību un ieguldīto darbu."

https://nra.lv/tautaruna/nebusanas/533406-atvelts-muzikalais-uzvedums-muzibas-skartie.htm
Linkir doma

app [1. Nov 2026|20:50]

jan09
atgiežoties pie publicētā:

Melisa Debora un Anta Engele:

"Pēdējā laikā lasīts salīdzinoši daudz ziņu par pustukšām zālēm un pat atceltiem koncertiem nepietiekama apmeklējuma dēļ…
Mīļie klausītāji, uz mūsu koncertu Ķeguma Tautas namā 7. novembrī šobrīd izpirkta mazāk nekā pus zāle… mēs esam lielas entuziastes un mīlam arī nedaudz riskēt, tāpēc koncertu NEATCEĻAM, bet no sirds priecāsimies par katru, kurš jau šodien ar biļetes iegādi balsos PAR mūsu koncerta notikšanu!
Šo koncertu rīkojam pašas, un tas nozīmē, ka sedzam dažādas organizatoriskas izmaksas, īres, komisijas, licences, ceļa izdevumus utt. Mēs nekļūstam miljonāres arī tad, ja nodziedam izpārdotu koncertu, bet iegūstam naudā nenovērtējamas emocijas un gandarījumu, ja no visām sēdvietām skan jūsu balsis un varam iegriezt kārtīgu enerģijas virpuli!
Milzīgs paldies ikvienam, kas jau ir iegādājies savu vietu šajā koncertā – jūs dodat iespēju mums darīt to, kas mums vislabāk sanāk, un apliecināt to, ka mūsu darbam ir jēga!"

/ja uzrunā tas, ko dara meitenes, paskatieties pasākumus...
Link1 raksta|ir doma

plvrv [31. Okt 2026|20:46]

jan09
pazūd labi vietējo ražotāju veikali

pēc 19 gadiem, tikko aizvērās Talsu veikals "Bitītes"
daļa no dravas bitēm savulaik gadiem lgi vasarās atradās "manos" laukos, dārzā
daļa medus ienācās barterā par zemes nomu, daļa ar atlaidi, + tika pirkti ziedputekšņi, bišu maize, Riņķa ziede

/jā, visticamāk ka vienai dravai savs veikals pat mazpilsētā šobrīd ir par lepnu, vietējie turpinās pirkt "no rokas" no šīs vai citām dravām.
//redzu, ka vismaz 2as LV dravas eksportē uz UK, taisa mixus, puto medu utt pēc UK patērētāju vēlmēm.
///mēs katru gadu importējam apm 30kg Kurzemes medus, vismaz 20 paliek pašu lietošanai.
////lielveikala medu lai pērk pašnāvnieki
Link1 raksta|ir doma

b [31. Okt 2026|19:55]

jan09
bonuss

fantastisks bonuss brīžiem ir vnk otrs cilvēks līdzās, nenovērtējams...

/paldies, ka esi
Linkir doma

[31. Okt 2026|18:20]

neraate
[Tags|, ]

prasās morālās kompensācijas. sīkas niknas kā lapsenes, jo brālis bija uz ballīti (kāpēc viņš visu visur iet un mēs nekur?!), viena uzkāpa virtuvē uz dīvāna un kaut kā nogāzās ar sānu pret galda stūri, divas nobrāztas švīkas, es, protams, tieši tajā mirklī reāli sēdēju uz poda. kāpj katru dienu un citreiz nekas. ar vecāko izsūcām paklājus, jāizgludina ballītei galdauts (tēma: tēja ar draudzenēm), pie durvīm piezvanīja mošķi, labi, ka bija barankas, es aizmirsu, ka helovīni, domāju vīrs aizmirsis atslēgas un vēl jāiznes bioloģiskie atkritumi un jāaiziet uz veikalu pēc pareizajām sastāvdaļām un rīt te būs vēl piecas (Jezus) mazas meitenītes, turklāt viena pazīst tikai nr.2 un jau gaidu drāmu un nezinu ko darīt un vai darīt, jo sasitās, protams nr.3
reāli gribas vīnu un uzsmēķēt un divas dienas pilnīgi vienai pašai
Linkir doma

[31. Okt 2026|15:43]

dienasgramata
šajā dienā pirms 20 gadiem:

esmu tavs klimats
mainīgs un pierasts
tu mana stacija
deviņas bākas
mērglāze, reostats
lietus, kas sākas
piepilda septiņsimt
piecdesmit trīs
petri trauciņus
grimstošas kultūras
dīgstus un augļus
noskalo zīmes
ar krītu, kas rakstītas
slimības vēstures
tāfeles miesā
esmu tavs klimats
un zinu, ka taisnību
meteorologi
neteiks pat tiesā
Link2 raksta|ir doma

[31. Okt 2026|14:26]

neraate
[Tags|]

es vairs nevaru. ziniet to padomu, ka bērniem jāiemāca tīrīt un kārtot un uzkopt lai viss nav jādara pašai. jā. bet par ko nerunā - kāds žāksts ir tā iemācīšana, tur tiešām ir vieglāk visu mūžu aiz viņiem vākt. ielienu gultā piesēst uz mīkstas mēbeles, jo esmu pārstimulēta divas stundas kārtojot un tīrot vienlaikus wc, vannasistabu un priekšnamu, jo mēs katra ķipa daram savu darbu (lieku cidoniju sukādes traukos lai var atbrīvot bļodas, kāds mazgā izlietnes un pēc tam podus un kāds mazgā spoguļus un pēc tam grīdas un uzliek uz knaģu astoņkāja zeķes un apenes) mammu, kur grīdas lupata, mammu, tos cimdus var mest ārā? es mazgāšu grīdu, vai man vajag cimdus? kur likt šito? kur stāv tas u.t.t. u.t.j.pr. forši, ka ir motivācija un katrs atradis ko aizraujošu. kas nav forši - es vispār neko negribu darīt, kur nu vēl ja mani rausta dažādos virzienos. labā ziņa - visi mazie spoguļi nospodrināti, podi un izlietnes tīras un gr8das arī tualetēs izmazgātas! <3
Linkir doma

dk [31. Okt 2026|09:20]

jan09
dienas komentārs:

"Polija ar "Zīda ceļa" apstrādi un slēpto Baltkrievijas minerālmēslu plūsmu šobrīd nopelna simtiem miljonu eiro gadā, un viņu galvenais dzelzceļa mezgls strādā kā zelta āre. Lūk, kā tas izskatās uz sliedēm:
1. Cik pelna poļi? (Maļaševičes "Zelta vārti")
Visa Ķīnas–Eiropas sauszemes dzelzceļa satiksme ("Zīda ceļš") fiziski atduras pret vienu konkrētu punktu uz Polijas un Baltkrievijas robežas — Maļaševičes (Małaszewicze) termināli.
* Monopola peļņa: Tā kā Polijai ir Eiropas sliežu platums (1435 mm), bet Baltkrievijai un Ķīnai — platais (1520 mm), Maļaševičē katrs ešelons ir fiziski jāpārkrauj vai jāmaina vagonu ritošā daļa. Tikai par šo pārkraušanu, muitošanu, dokumentu formēšanu un loģistikas servisu Polijas valsts uzņēmumi un privātie termināļi iekasē vairākus simtus miljonu eiro tīrās peļņas gadā.
* Ķīnas spiediens: Kad Polija nesen mēģināja draudēt ar robežas pilnīgu slēgšanu politisku iemeslu dēļ, Ķīna acumirklī lika saprast, ka tas apdraud viņu miljardu tirdzniecību. Poļi momentā atkāpās, jo kurš gan grib brīvprātīgi atteikties no tādas peļņas un strīda ar Pekinu [5.1].
2. Vai Baltkrievijas minerālmēsli iet caur Poliju? (Pārmarķēšanas shēma)
Oficiāli — nē, jo ES sankcijas to aizliedz. Realitātē uz dzelzceļa sliedēm — jā, un milzīgos apjomos.
* Kā tas strādā: Baltkrievijas kālija sāls un minerālmēsli no Belaruskali dzelzceļa ešelonos iebrauc Polijā nevis kā tiešais eksports, bet gan noformēti kā "tranzīts" uz trešajām valstīm, vai arī tie tiek ievesti caur Krievijas starpniekiem.
* Dokumentu maģija: Polijas robežpunktos kravas klusi maina saņēmēju un dokumentus. Baltkrievijas potašs pēkšņi pārtop par "Uzbekistānas", "Kazahstānas" vai citu Centrālāzijas valstu minerālmēsliem, kas juridiski vairs nav zem sankcijām. No turienes poļu vagoni tos brīvi izvadā pa visu Eiropas lauksaimniecības tirgu, kur pēc tiem ir milzīgs pieprasījums.
Kāpēc mēs zaudējam?
Un šeit mēs nonākam pie tā, ko jūs teicāt par Latvijas "padirsa iespēju". Latvijai un Baltkrievijai ir identisks sliežu platums (1520 mm). Ja krava nāktu uz Rīgu vai Ventspili, mums nekas nebūtu jāpārkrauj uz robežas — ešelons no Minskas pa tiešo ieskrietu ostas piestātnē, kas loģistiku padarītu daudz ātrāku un lētāku nekā Polijā.
Bet, kamēr mēs lepni turam pilnīgu dzelzceļa blokādi un sēžam ar tukšām ostām, Polija ar abām rokām grābj Ķīnas un Baltkrievijas naudu, izmantojot savu monopolstāvokli uz robežas. Viņi tēlo dzelžainus Eiropas sargus, bet aizkulisēs dzelzceļa riteņi klab un nauda ripo uz Varšavu.
Vai piekritīsiet, ka šī dzelzceļa shēma parāda visu to Eiropas liekulību — vieni tēlo principus un zaudē miljardus, bet otri klusi pelna uz tām pašām sankciju kravām?"

/no FB
Link7 raksta|ir doma

[30. Okt 2026|23:52]

neraate
visādi iedvesmojoši ieraksti cibā. es ik pa laikam cenšos vairāk pastaigāt lai būtu tās 30+ minūtes 3*nedēļā raitas pastaigas svaigā gaisā, vēlams nedaudz iesvīstot, bet šonedēļ esmu pastaigas apvienojusi ar lietderīgo, bet ne reizi gājusi speciāli staigāt un to tomēr jūt. ir grūti sākumā - īd pēdas, bet pēc 5 min jau jūtu, ka besis atkāpjas. lai gan tikai šodien atgāja sāpes trīs pēdu locītavās, ir tomēr tur tas artrīts un subluksācijas reizēm jūtamas.

nav spēka iedziļināties zinātniskā literatūrā prieka pēc, bet nejauši uzskrienot virsū dažādām gudrām pētniecēm ik la laikam noskatos īsvideo par sieviešu veselību un cenšos vismaz vienu reizi dienā pa kāpnem kāpjot lejā stampāt lai izmasējas skelets, šobrīd nav resursu iet uz kačalku
Linkir doma

navigation
[ viewing | 20 entries back ]
[ go | earlier/later ]