Eos ([info]eos) rakstīja,
@ 2026-11-02 09:33:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
“Brīvība darīt to, kas mums nepatīk”
Neirozinātnieki ir atklājuši, ka smadzenēs ir daļa - aMCC, kas atrodas priekšējā smadzeņu daivā un atbild par cilvēka gribasspēku, neatlaidību un enerģijas sadalīšanu pienākumiem.

Šī smadzeņu daļa mainās atkarībā no dzīvesveida. AMCC palielinās, kad cilvēks regulāri dara grūtas lietas un piespiež darīt sevi to, ko (viņa ego) negrib. Tā var būt iešana aukstā dušā, diētas maiņa, fiziski treniņi, skrupulozs darbs ar sevi (savu raksturu).

AMCC samazinās cilvēkiem, kam ir apātija, depresija vai aptaukošanās.

Cilvēkiem, kam senioru vecumā (virs 60) ir ass saprāts, zinātnieki ar smadzeņu fotografēšanu ir atraduši, ka gandrīz vienmēr arī ir daudz lielāks aMCC, nekā viņu vienaudžiem.

Tāpēc aMCC ir kā muskulis, ko trenēt ikdienā.

Video tālāk Zen mūks stāsta, ka labi trenēts aMCC kļūst par dzirksteli ikdienā, kas nodrošina aktīvu gara un fiziskā ķermeņa darbību.
Tieši šī smadzeņu daļa nodrošina to, ka mēs ikdienas stresus uztveram par eustresu (pozitīvo stresu), nevis distresu (negatīvo stresu).

Padomi aMCC trenēšanai:

1. Izdarīt katru dienu vismaz vienu lietu, ko Tu atliec, jo Tev tā nepatīk.
2. Dari šīs lietas bez mūzikas fonā, tās darot ar pilnu apzinātību, saprotot grūtību un nepatikas pārvarēšanas vērtību.
3. Kad ieraugi nekārtību telpā, sakārto lietas uzreiz, jo kārtība ārā ir kārtība arī iekšienē.


Zen klosteros mūki gadu tūkstošiem piekopj praksi, ka iesācējiem dod tieši tos darbus, kas viņiem vismazāk patīk, lai nostiprinātu šo smadzeņu daļu, kā arī, lai nostiprinātu viņos pateicību par to, ka var iziet pieredzi, pārvarot grūtības.

Ciešanas pazūd, kad pazūd pretestība, iekšējais dialogs par to, cik “grūti” kaut kas ir.

Šis mehānisms caurauž mūsu dzīvi, jo lietu atlikšana nozīmē arī nepatīkamu, taču vajadzīgu, sarunu atlikšanu ar mīļajiem un tuvajiem, aizvainojuma turēšanu, kur vajadzētu izrunāties.

AMCC “muskulis” nodrošina, ka mēs aizvien retāk nonākam “cīnīties vai bēgt” stāvoklī, mūsu amigdala (kas atbild par baiļu reakciju smadzenēs) vairs nekontrolē mūsu dzīvi.

Lai izaugtu mūsu garīgā dzīve, tai ir vajadzīgs mēslojums. Tas rodas tieši beržot tualeti, mazgājot traukus, beržot grīdu, ievērojot un slaukot putekļus telpās, uzturot kārtību vidē un svaigu un mīļu emocionālo klimatu ar tuvajiem.

Tulkots no avota:

https://www.youtube.com/watch?v=hzivmYt-qXY


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kihelkonna
2026-11-02 11:39 (saite)
ļoti interesanti, paldies!

tomēr tur ir iespējas precizēšanai.

nav pierādīts, vai nav sajaukti cēloņi ar sekām. vai sportists ir to smadzeņu daļu izaudzējis vai viņš ir kļuvis par sportistu tādēļ, ka jau piedzimis ar citādākām smadzenēm. nav pierādīts, ka nepatīkamu darbu darīšana audzē šo smadzeņu daļu, bet ir pierādīts, ka bērni jau piedzimst ar lielām smadzeņu atšķirībām.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]eos
2026-11-02 11:43 (saite)
Es nesaprotu, kāpēc Tu nepaguglē pati.

Tieši tas ir pierādīts, ka nepatīkamu darbu darīšana audzē šo smadzeņu daļu.

Kur Tu izlasīji, ka NAV?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]eos
2026-11-02 11:49 (saite)
https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC7381101/

Man šķiet, ka man nav katrs teksts jāpamato ar zinātnisku rakstu, ja
ir zināms, ka cilvēki trenējot savu gribasspēku gadu tūkstošiem ilgi, ir gadu tūkstošiem ilgi arī sasnieguši labāku dzīves kvalitāti.

Citādi rodas iespaids, ka Tu pati esi mākslīgais intelekts, kas netic un nespēj novērot nekādu reālu dzīves pieredzi. Jo MI apriori nav dzīves pieredzes.

Mēs par šo jau runājām, taču tas bija jautājumā, kur dzīves pieredze nebija tik acīmredzama kā mūku dzīvesveids klosterī.

Vai arī Tu nekad neesi lasījusi par mūkiem klosterī un nezini, kā viņi audzē savu raksturu?

Tad sanāk, ka man ir Dunning-Kruger bias, jo man šķiet, ka grāmatas Tu esi izlasījusi daudz.

Ja tā ir, ka Tu par mūku dzīvi neko nezinu, tad atvainojos, būs linki uz pētījumiem tālākos pukstos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2026-11-02 12:20 (saite)
piedod, nevajadzēja man iesaistīties, vairāk tā nedarīšu.

es ne par gribasspēku, bet par konkrētās smadzeņu daļas piesaukšanu. kāpēc daļa ar tādu un nevis citu nosaukumu.

tur jau tā lieta, ka paguglēju pati. konkrētajā rakstā tā ir hipotēze, nav balstīta uz eksperimentiem ar cilvēkiem. eksperimenti būtu - magnētiskā rezonanse pirms un pēc. viņš iesaka šo lietu pētīt.

ir diezgan iespējams, ka ne mūks, ne tu neesat šo rakstu izlasījuši. tas ir pārskata raksts, kam beigās saka:
One intriguing possibility is that the structure and function of aMCC could be altered with sufficient behavioral training.

protams, mūku lietas ir labas un tualetes beršana noteikti trenē citas smadzeņu daļas, kas vēl tiks atklātas.

viss, esi mierā no manis. mums atšķirīgas pieejas un viss cits :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?