imigrantiem piederošie veikaliņi dalās divos - tādi, kas nesaprot, ko nozīmē augļi (maz, slikti, nav vispār), un tādos, kas ir pa pusielu izkārtota augļu paradīze, 4 veidu apelsīni, 6 veidu āboli, visos gadalaikos caurspīdīgas pārgatavojušās hurmas, papaijas, arbūzi, un viss ir pašu izmeklēts un ārkārtīgi uzticams - garšīguma ziņā - ko nevar teikt par lielveikalu augļiem. nezinu, kas ir jūsu avoti, gan jau Dienvidu stacija svētdienas rītos
šaubos vai tādai stūra bodītei atmaksājas tāds milzu klāsts ātri izzūdošas vērtības, tas drīzāk ir kultūras jautājums
vēl neesmu pārliecināta, bet manuprāt augļu nesapratēji nāk no ziemeļāfrikas, bet sapratēji - no kaukāza
jāpiebilst arī, ka tas ir veikaliņš-dzīve, jo tur var nopirkt pilnīgi visu un tur strādā visa ģimene. ienācēju uzlūko eiropietim drusku traucējošā viesmīlībā - welcome to my veikaliņš - man patīk skatīties kā eiropieši, īpaši tipa vācieši, jūtas austrumnieku iepirkšanās kultūrā, "man nepatīk kaulēties", "gribu netraucēti iepirkties un zināt konkrētu cenu" - lol, - cilvēki to mēdz teikt tā, it kā tas būtu viņu dziļi individuāla iezīme, vai kaut kas ar ko lepoties, nevis vājums - pat stiprākie kļūst histēriski un trausli, saskaroties ar austrumu tirgoni - bet nu labi, tas ir cits stāsts
tātad imigrantiem piederošie veikaliņi,
tur vienmēr bez pārdevēja ir vēl pāris cilvēki, parasti vecāka gadagājuma, funkcija nav skaidra, izlicis ķeblīti, salīcis sēž, stāv pie durvīm, uz visiem skatās. tur tu nevar mierīgi pastāvēt pie plaukta un labi pārdomāt, visu laiku veca onkuļa tumšais skatiens un pārraidītā doma - nu, ko jūs ņemsiet? nu, ko jūs ņemsiet?" - šodien bez vecā onkuļa bija arī ar lakatu pārklāts ratiņu bērns piestumts pie karstā gaisa aparāta. pamodos zināmā trauslā stāvoklī, aizgāju un nopirku pa 12,40 - nenormāli saldus kivi, nenormāli garšīgas vīnogas, milzīgus sulīgus apelsīnus, ābolus, citronus, ingveru, un atgriezos gultā.aizvēršu aizkarus, skatīšos boardwalk empire, dzīve ir laba, bet es viņu dzīvošu rīt.