taisni_banani ([info]taisni_banani) rakstīja,
@ 2012-01-11 19:27:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
tad kad mēs lasām šitādus (viens cibiņš stāsta par bieži lietotiem terminiem darba vietā valsts pārvaldē) -

„kurš nopludināja informāciju”, „kāpēc tas cilvēks pie mums nāk, ko viņam vajag, aizdomīgi”, „ar ko tu tur saraksties”, „kāpēc viņš tev zvanīja”, „cik labi jūs esat pazīstami” – „acīmredzot kāds putniņš no mūsu vidus būs pačivinājis”

mēs esam laimīgi ka nestrādājam Latvijā un vispār

šeit darba kultūra ir tieši pretēja augstāk minētajai. informācijas, jo īpaši neoficiālas, apmaiņa ir kaut kas, par ko cilvēki cits citam pateicas un uz ko tiecas un kas ir galvenais darba panākumu noslēpums. šeit valda sapratne, ka pasaulē ir daudz mazāk slepenas informācijas nekā šķiet mazās un bailīgās valstīs. patiesībā nav nemaz, izņemot tieslietas, iekšlietas, personu datus.

šeit būtu vieta jums pastāstīt par manu pārinieci Latvijā. tā vietā lai palīdzētu man izplatīt runas par drīzumā gaidāmo Bill Gates vizīti, viņa man sūta tādus norādījumus kā nedot deputātiem žurnālistu kontaktinformāciju pat ja viņi to prasa.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]marina
2012-01-12 14:37 (saite)
zini, šito nevajag baidīties močīt nost, sist ar avīzi kā mušas. esmu pamanījusi, ka daudzi komunikācijas cilvēki tā rīkojas (nu, patiesībā, lielākā daļa) tā aiz inerces, aiz padomju savienības un milzīgu baiļu no dzīves inerces. Bet tas nekad labi beigās nestrādā, nekad! Es esmu reāli atrāvusies no vadītājiem, ka rīkojos pretēji tam, bet profesionālā ziņā nekas nav zaudēts, gluži otrādi. man šķiet, ka tieši šī atklātība un pazemība ir tas, kas šobrīd man ļauj būt labam profesionālim. Atklātībai ir jābūt pārdomātai un stratēģiskai. Bet klusēšana un slēpšana ir muļķība, neprofesionalitāte un slinkums

par šo mēs vēl kādreiz privāti varam parunāt.

(Atbildēt uz šo)


[info]hellcat
2012-01-13 03:23 (saite)
Es par šo nekad nebiju kultūratšķirību kontekstā aizdomājusies, bet šā visa sakarā atminejos, ka tad, kad strādāju savā pēdējā latvijas darba vietā, tad visa tā noslēpumainība un visi tie kontrakti par informācijas neizpaušanu par klientiem, tas viss bija drausmīgi.
un vienu reizi, mājās ejot, es bija salikusi kaut kādus savus papīrus mapē ar uzņēmuma logo, un mans boss kā ieraudzījā, tā ieurbās ar acīm tajā mapē, nemaz uz mani vairs neskatījās.
Es vispār nesaprotu, ko tad es tādu slepenu būtu tur atklājusi, mēs taču vispār neko citu, kā tikai to, kas visiem publiski avīzēs bija izlasāms, neapspriedām.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?