zini, šito nevajag baidīties močīt nost, sist ar avīzi kā mušas. esmu pamanījusi, ka daudzi komunikācijas cilvēki tā rīkojas (nu, patiesībā, lielākā daļa) tā aiz inerces, aiz padomju savienības un milzīgu baiļu no dzīves inerces. Bet tas nekad labi beigās nestrādā, nekad! Es esmu reāli atrāvusies no vadītājiem, ka rīkojos pretēji tam, bet profesionālā ziņā nekas nav zaudēts, gluži otrādi. man šķiet, ka tieši šī atklātība un pazemība ir tas, kas šobrīd man ļauj būt labam profesionālim. Atklātībai ir jābūt pārdomātai un stratēģiskai. Bet klusēšana un slēpšana ir muļķība, neprofesionalitāte un slinkums

par šo mēs vēl kādreiz privāti varam parunāt.