man liekas, vienīgais, kam ir vērts tērēt naudu, ir dot (subjektīvi un objektīvi) nabagiem UN klasiskās mūzikas koncerti.
vakar aizgāju mājās tik apskaidrota, noraudājusies, neviena laba maltīte vai skaista kleita nav devusi tādu sajūtu. ļaujiet, pastāstīšu. tas bija Lieldienu koncerts karaliskajā mūzikas akadēmijā, un bija viens Brāmsa gabals ar necilu nosaukumu- "Alt-Rhapsodie op.53" - skatuve bija piedzīta pilna ar vīru koriem, daļa bija amatieru un mūzikas skolu vīru kori, tenori skanēja pašvaki, bet vienalga, kad vīri dzied, tad vīri dzied. liela daļa izskatījās pēc santehniķiem, par dažiem bija tāds iespaids, ka uz kori liek iet mamma, bija vairāk kā 100 cilvēku uz mazās skatuvītes, stāvēja 2 stāvos, saspiedušies, un viņi visi dziedāja pret vienu altu. vienu alta sievieti, pajaunu, bet nekoptu, drusku izskatījās pēc govju meitas, nekrāsotiem pussirmiem matiem zirgastē, bet viņa dziedāja stipri labāk kā jebkura šeit dzirdētā soliste (gandrīz vai kā Latvijā), tā bija, viņa dziedāja tik ļoti pāri sava izskata iespaidam, viņa viena, pret 100 vīriešiem, un dziesma bija kā cīņa, nedomājieties neko perversu, bet es kaut ko līdzīgu iedomājos, varbūt, ka tas tikai paspilgtināja to visu. arī klasiskajiem komponistiem bija savi triciņi. dziesma bija vāciski, tāpēc sapratu dažus vārdus - pa vidu kādas 5 reizes atkārtoja uz vienas briesmīgas nots "Menschenhass, Menschenhass", bet beigās - līdz ar episkajiem noslēguma akordiem - "Vater der Liebe...Liebe...sein Herz", laikam šo abu vārdu pretruna, vai kas, šodien izlasīju, ka vārdu autors bija Gēte, un beigās īstenībā bija "atjauno viņa sirdi". nezinu, kā kulminēt šo aprakstu. man trūkst epitetu mūzikai. protams, kurš gan pēc Baha ir radījis kaut ko jaunu Lieldienu laikam, viss ir tikai atsauce un variācija, bet tomēr, Gēte, un viņa viena, tāda maziņa pret 100 vīriešiem. es gribētu jums iedot paklausīties, bet internetā grūti dabūt pilno versiju ar vīru kori, varbūt, ka tas ir par dārgu un visi nevar atļauties. http://www.youtube.com/watch?v=QHyRKVpKMfY