silent wings ([info]sw) rakstīja,
@ 2007-08-02 21:35:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:ruminations, self

Pa dienu, bairīti malkojot, aizdomājos, ka patiesībā laimei neko daudz nevajag - lai būtu veselība (nu runāju kā veca tante), jumts virs galvas, daži tuvāki cilvēki un darbs, kuru darīt. Viss pārējais ir vienkārši ekstras brīžiem, kad uzmācas garlaicība vai sap^sto emociju stāvokļi :)

Nu jā, un tad vēl ir fiksētie un mobilie cilvēki. Fiksētajiem augstāk uzmurgotā formula varētu būt pilnīga, savukārt mobilajiem vajag vēl arī kaut kur kustēt. Nu tā, lai pastāvīgi būtu kāds ceļš pārskatāmā nākotnē. Bet arī to var nokārtot, un ne obligāti dārgā veidā.

Un kas vispār ir laime - laime laikam ir tad, kad ir miers un nekas nesāp. Pārejošs, taču sasodīti labs stāvoklis. Un, lai pie tā tiktu, nekas nav jāsasniedz, tikai jāsakārto esošais.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sw
2007-08-02 22:01 (saite)
Ar šādiem jautājumiem Tu grauj manu sistēmu :>

Bet, ja nopietni, ar mieru domāju to mieru sevī. Ar pastāvīgu mieru apkārt tas stāvoklis diez vai ir noturams. Un, ja es vispār zinātu, kā tas ir noturams...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fanija
2007-08-02 22:05 (saite)
nu jā, ja miers ir tas, kas ir pretējs nemieram. nemieram, kas nav satraukums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sw
2007-08-02 22:07 (saite)
Jap, tas nemiers ir arī satraukuma un visādu neriktīgu domu sakne. Žēl, ka bieži tam grūti atrast īsto cēloni un piebeigt savlaicīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?