Pa dienu, bairīti malkojot, aizdomājos, ka patiesībā laimei neko daudz nevajag - lai būtu veselība (nu runāju kā veca tante), jumts virs galvas, daži tuvāki cilvēki un darbs, kuru darīt. Viss pārējais ir vienkārši ekstras brīžiem, kad uzmācas garlaicība vai sap^sto emociju stāvokļi :)

Nu jā, un tad vēl ir fiksētie un mobilie cilvēki. Fiksētajiem augstāk uzmurgotā formula varētu būt pilnīga, savukārt mobilajiem vajag vēl arī kaut kur kustēt. Nu tā, lai pastāvīgi būtu kāds ceļš pārskatāmā nākotnē. Bet arī to var nokārtot, un ne obligāti dārgā veidā.

Un kas vispār ir laime - laime laikam ir tad, kad ir miers un nekas nesāp. Pārejošs, taču sasodīti labs stāvoklis. Un, lai pie tā tiktu, nekas nav jāsasniedz, tikai jāsakārto esošais.