silent wings ([info]sw) rakstīja,
@ 2007-06-07 12:03:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:others, ruminations, self

Atcerējos kādu savu pasniedzēju. Viņa vienmēr vazājās apkārt neķemmētiem matiem, neizgulējusies, parasti vienās un tajās pašās drēbēs un ar tādu nogurušu tu-mani-ne-ar-ko-nepārsteigsi skatienu. Teica tieši to, ko domāja. Daudz man iemācīja. Piemēram, negribēt naktīs redzēt sapņus. Bet pirmām kārtām cinismu, sākumā pret citiem, taču tikai vēlāk sapratu, ka tas bija cinisms arī pret sevi, taisnīgās daļās. Tagad jūtos viņai pateicīga.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ripp
2007-06-07 12:58 (saite)
hehe. nu ja noņem rozā brilles un ieraugi lietas, kā viņas ir tad parasti kļūsti cinisks un ja netiec galā ar esošās situācijas sagremošanu, tad arī nelaimīgs un sarūgtināts. vēl viens solītis pretī nirvānai kā smejies ;p

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]twiggi
2007-06-07 12:59 (saite)
noņemot rozā brilles, Tu redzi lietas realitātē...bet cinisks kļūsti, ja uz tā paša grābekļa uzkāp trešo reizi :))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2007-06-07 13:01 (saite)
nez nez.
man tieši nesen sanāca neliela diskusija (es gan biju "skaidrojošā" puse) par basic gender instincts utt. tā tīri reāli, bez smukvārdiem. un zini. vēstījums sanāca cinisks. bet mani spriedumi noteikti nebija no personīgās rūgtās pieredzes un nebūt ne ar domu "ai cik slikti, man tas sāp". patiesībā pat uzjautrinoši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?