Viņi nelaiž klāt EDSO novērotājus, līdzko tie mēģina kāpt ārā no mašīnām, "separātisti" noklakšķina automātu drošinātājus. Melnās kastes ir pazudušas, lokālās brigādes vadonis melo kādā TV kanālā, ka viņi tās vispār neesot redzējuši, raķetes atlieku arī nekur nav, mirušos vāc kopā melnos maisos, krauj ceļa malā un daļu jau agrumā ir salādējuši kravas mašīnās un aizveduši, nevienam neko nepaskaidrojot. Kā Tviterī kāds rakstīja, normāli šādā situācijā teritorijai būtu jābūt iežogotai un katru kvadrātcentimetru būtu jāpārrāpo aviācijas ekspertiem. Taču mūs, kas neesam dzimuši vakar, šitais nepārsteidz, vai ne? Viena mana saprāta daļa klusi cer, ka kādbrīd pienāks ziņas par separātistiem, kas ielaiduši sev lodi pierē. Vai arī tādi jau ir, tikai šādas ziņas ne par ko mums nedrīkst pienākt. Esmu noskatījusies daļu no tā, ko arī viņi noteikti redzēja, pirmoreiz apstaigājot savas "ukraiņu transportlidmašīnas" atliekas. Man šķiet, ja esi kaut mazliet cilvēks, ar šādu paveikto nevar dzīvot.