#Brīvs
Trīs nedēļas bez darba - sasodīts kā garšo. Garšo kā vēss aliņš, kas skar aprepējušas saules apsvilinātas lūpas. Katra diena ir debešķīga un pieredzes pilna, kā nogriezta no prasmīgi cepta rupjmaizes kukuļa. Liekas, ka viss ietīts brīvā vieglumā - rokas netrīc, skatiens mierīgs, miegs ciešs - uztraukuma nav, vai arī tas ir sekls un neass, kā neuztrīts nazis.

Ķermeni pamazām atstāj biroja anatomija - bālais, treknais ķermenis, mūžīgie maisiņi zem acīm, izstīdzējušie peles pirkstiņi, atrofējušies muskuļi un nokarenie vaidziņi. Ķermenī ielīst siltums, kā sen nekurinātā pavardā - vienkārši tāpēc, ka nav jāsēž pie datora visu laiku.

Tiesa, nezinu kā būs, ja beigsies nauda. Jācer, ka līdz tam brīdim jau atradīsies nākamā kunga rija, kas zina - varbūt par kapeiciņu vieglāka.