vakar nopirkām džinu ar rašnšveps, lai es varētu atminēties to brīnišķīgo garšu, kā arī lai tiktu pie paģirām, kas īstenībāman patīk, jo paģiru poēzijā stāsts par patriku volfu uzrakstīsies daudz skaistāks. mēs bijām cocknesē draudzēties ar mikiņu, kā arī vest sarunas par elīnas ku mamas un dzintra kopīgo kenijas braucienu. redzējām filmu, kur nekas nenotika, tikai vienreiz pupus parādīja. piedalījos olpimpiskajās spēlēs, visās disciplīnās, arī akrobātikā - ar pēdu karājos siena zārda augšējajā krustojumā. mūsu zajebisākais vakara drauks (tūliņ aiz mikiņa, protams) bija artūrs gailis, kurš ierosināja iet uz cockneses zaļumaballi, kur dancoja gan ar mani, gan ar jurģi, gan ar elīnu, vienīgi ar mikiņu ne. mēs izkritām no prātiem, kad t.s. starpbrīdī tunbās atskanēja mgmt "time to pretend", un jurģis vispār ir baigais dancotājs, nu vairs nav vajadzīga pat žigata maska. vēl artūrs gailis laipni mūs cienāja ar saviem prezervatīviem, tiesa, neviens netika izlietots. es varētu pat atdot, ja vien artūrs gailis visu rītu (kā tāds gailis) nebūtu elīnas ģimenei stāstījis, kādi mēs zmeji - ieslēgušies istabā un nelaiž viņu gulēt. es uzskatu, ka artūrs bija tā piedzēries, lai līdz otrajam stāvam nemaz netiktu, jo, ja viņš būtu maigi paklapējis pa durvīm, mēs noteikti būtu pamodušies, jo mostamies ar pirmajiem gaiļiem. un kāpēc lai pirmais gailis nebūtu artūrs gailis?