kopš otrdienas viss manā dzīvē ir mainījies. ir sākusies jauna ēra. es neciešu, tiešām neciešu cigarešu dūmus. sabiedriskajā transportā lasu uraloģijas grāmatu, kaut uraloģija man riebjas. meloju, kad man prasa, vai man vajag papildporciju (dažkārt sevi pieķeru melos un laboju). baltvīna vietā izvēlos krietnu sarkanvīnu, bet arī simt gramu mūžā, un domājot par  sarkanvīnu, nopērku kaut kādas saldes limpenes, kuras vieglu muti arī varu iztriekt. manā gultā ir iemitinājies vīrietis, un šķiet, ka veģetārisms vai kas tikpat muļķīgs un man neraksturīgs ir tikai laika jautājums.