aizvakar mēs ar mārvelu spēlējām badmintonu lietū un es sev iekrāmēju ar raketi pa pakausi. vakar mēs spēlējām badmitnonu lietū, un mārvels gāza tā, ka dzirksteles lidoja pa gaisu. gaidījām, kad būs asinis. it kā nesgaidījām. bet mājās man bija paziņojums par roņu sapulci par to, to, to un to. salikām kājas kabatās un gājām, līdz sagaidījām asinis: pa ceļam satikām dūdiņu, kas bija tādā šmicē, kā 10 bļerbiki pļerdās kopā. dūdiņa uzkrita ar seju uz palodzes, pārsita uzaci un zemē bija. mēs esam labi cilvēki, izsaucām ātros un gaidījām. dūdiņa tikai stāstīja, cik ļoti viņai viss kārtībā, stāstījuma laikā pazaudējot tonnu asiņu, ar kurām pilnībā tiek sakrāsotas viņas bikses, jaka, maisiņš ar viskiju un čaka iela. un galvenais, lai nesaucam ātros. mēs, protams, sakām, ka nesauksim (un nemelojām, jo bijām jau izsaukuši). tad ar mums nāca draudzēties viens liels vīrs, kurš arīdzan nolēma ar mums gaidīt ambulanci, kas ieradās 15 minūšu laikā. tas ir slikts rādītājs, jo vidējais laiks rīgā ir 12,5 minūtes, turklāt šis bija centrs un nakts. sagaidījām dakterus, iestūķējām tanti busiņā, bet viņa nolēma pretoties un stāstīja, ka viņa nav savainojusies un vispār nav kritusi (to viņa vairs neatcerējās), bet pieciem cilvēkiem, kas saka, ka tante jāsašuj, tomēr bija taisnība. beigās lielais vīrs kopā ar visiem mediķiem un tanti aizbrauca uz slimnīcu, jo mediķiem nahuj negribējās viņu tur turēt un uzmanīt. lielajam vīram gan.

un šodien es daudz ko nesaprotu. piemēram, to, kāda sūda pēc es atkal esmu budžeta grupā, ja uz visiem jautājumiem atbildu ar pretjautājumu "vai es izskatos pēc tādas, kuru tas interesē?". vēl es nesaprotu, kālab šodien narvesenā pie katedrāles nopirku litru greipfrūtu sulas. un tagad nesaprotu nekā - pa kreisi man stāv greipfrūtu sula un sirds, pa labi - matē tēja. ko tagad dzert?