dzīve mani grauž, vecie
tieši vakar dzīve mani bija saēdusi un es mazliet sāku domāt, ka kaut kas nav kārtībā, jo pēdējā mēneša laikā šī ir jau otrā reize, kad dzīve ir mani saēdusi, bet tā tam nevajadzētu būt, jo tā taču nekad nav. vakar sevi nograuzu līdz kaulam par to, ka vienmēr pamanos iekulties sūdos, kas saistīti ar mana ķermeņa būšanu divās vietās vienlaicīgi. pedoloģijas pasniedzējs vismaz vakar bija cūka, jo kaut kā bija aizmirsis, cik ļoti es viņam reiz izglābu dzīvību, bet tagad viņš nevarēja izdomāt vienu stundu šonedēļ vai pohujkad, lai es varētu nolikt eksāmenu un aidā-uz gdiņu. beigās mani glābj latvijas glītākais vīrietis ar savu prātu, un šodien viņš mēģināja spēlēt dziesmas no deivida bovija dziesmu grāmatas. elina atkal man ir atradusi līgavaini (šoreiz - ģeogrāfijas maģistru, kas, protams, ir milzīgs pluss), bet viņai nepiemīt konsekvence, jo tajā pašā laikā viņa savā acu priekšā redz manas un mārvela kāzas. es to vairs nevaru klausīties, aizmirstu bikses pie elinas un eju uz nākamo vietu, kur man jābūt reizē, bet tomēr nereizē. turu siltu, gaidu mājās aizkavējušos ny, tad klauvē pie durvīm. es jau priecīgu lecu atvērt, bet dzirdu nepareizu balsi aiz durvīm, kas jau pirms atvēršanas saka visādus tur "welcome home!", balss īpašnieks ir gana pārsteigts, ieraugot mani, nevis ny. pēc vienas stundas klāt arī gaidāmais un stāsti par glastonberiju, kur man tiešām nebūtu, ko darīt, jo es pat peldēt māku diezgan švaki, kur nu vēl ar telti. vēl es uzzinu, ka, ja man domātu īsziņu nejauši nosūta kārļa māmiņai, uzreiz zvana kārļa tēvs ar tekstu "tā, es vēlētos zināt, kurš manai sievai tādas interesantas īsziņas sūta". kad ārā ir gaišs, vienam te penis ir kā eifeļa tornis, bet rociņas - kā kumodes. es ļoti lēnām dodos mājup, lai sagaidītu frizieri no seksa un lielpilsētas. tā kā es un pika nevaram sagaidīt, kad beidzot varēsim cakoties, sākam dzert šņabi. kad visi bija prom un friziere bija palikusi tikai ar maniem matiem, nolēmām, ka jāiet uz tuvējo veikalu pakaļ vēl šņabim. un tā es arī izskatos.