sapnī

bliežot ar ļoti lielu ātrumu pa ceļu, izlauzos cauri kaut kādai laika sienai un nokļuvu divus gadus vecā pagātnē. tad man zvanīja  ny un prasīja, kad es beidzot būšu pie viņa. man par saviem pienākumiem saistībā ar šo cilvēku nebija nekādas sajēgas, tāpēc vienkārši braucu uz vecpuiša dzīvokli, bet, nonākusi tur, es secināju, ka tur dzīvo kaut kas nepareizs, tad atkal atcerējos - ak, jā, taču divi gadi. divi gadi, divi gadi, griežos otrādi un metos uz alberta ielu. jā, tiešām, viss ir pareizi izrēķināts. un, kā ieraugu ny, sāku ātri, ātri stāstīt: "es braucu un uz rīgu, bet ieskrēju laika sienā, es esmu no divu gadu nākotnes un...." apmēram šajā mirklī dzīvoklī iebrāzās divi vīri, kuri laikam bija aicināti. un tā es arī nepabeidzu stāstīt un viņš neko nesaprata apmēram tā, kā rāda filmās. par godu tiem diviem vīriem man bija jāizliekas, ka viss ir normāli un es esmu parastā elīna. tāpēc es galvā rūpīgi rēķināju visus notikumus, kas pims diviem gadiem bija notikuši un, galvenais, kas nebija notikuši. sapnis beidzās ar vīru smiekliem par manu spēlēto izbrīnu, kad uzzinu, ka viņi tajā pirmsdivugadu laikā zina kaut ko par arctic monkeys.

izstāstīju šito mārvelam un viņš stingri noprasīja, vai atkal neesmu aizrāvusies ar matemātikas formulām.