man tagad, protams, sāp dibens un nepatīk locīt kreiso kāju. dibens man sāp pēc visām sporta spēlēm, izņemot šaha. labo kāju nepatīk locīt, ja esmu kritusi strītbola mačā, kurā sacenšas komandas "pežas" (es, pika,likcepure, riņķītis) un "krāni" (ny, dārlis, tēvocis pips un šarms).  tas sanāk - meitenes pret puikām. jau iepriekš bijām vienojušies, ka, ja meitenes uzvar, puikas viņām pērk krelles, bet, ja puikas uzvar, meitenes viņiem pērk vīnus. jau iepriekš nojautām, ka varētu uzvarēt mēs, jo vismaz es nespēju iedomāties, kam būtu jānotiek, lai uzvarētu puikas. hanzas vidusskolas sporta laukumā pilnīgi visi ieradās ar nokavēšanos, tālab man,likcepurei un riņķītim nekas cits neatlika - bija jāiet iedzert, lai pakavētu laiku, tā teikt. izkavējām laiku, ieradāmies tur, uzvilkām savas basketbola formas (man ir 45. numbers, tāpat kā agrāk maiklam džordanam), uzlikām kaklā medaļas un sākām profesionāļtreniņu, kas pretiniekos droši vien jau izraisīja vieglu izbīli. ar spiega aci izvērojām, kurš spēlē vislabāk, tad man bija jāsedz dārlis (kurš patiešām spēlē labi), jo viņš ir labākais uzbrucējs, bet mana aizsardzības spēlētāja iesauka ir "kolāte, bļe, sīkā muša", kas norāda uz manu aizsarga neatlaidību. kad rezultāts bija 4:1 (vīru labā), viņi sāka skriet uzvaras apļus un kliegt: "vīns! vīns!" tomer mēs reaģējām adekvāti un turpinājām spēli. kad es redzēju, cik bieži ny dara pāri  likcepures ķermenim, viņu sedzot, arī es atmetu jebkādu noteikumus un ieviesu savā taktikā gredzenveida aizsardzību (tas ir tad, kad apķeras apkārt pretinieku uzbrucējam). vēl es secināju, ka brīžos, kad es par bunbu cīnos ar diviem vīriem, nav nekā uzmundrinošāka par riņķīti, kurš kliedz: "elīn, rauj!" tad tas tiešām izdodas. basketbols īstenībā ir tik ļoti foršs, ka pēkšņi jau ir pienākušas beigas, "pežas" ir uzvarējušas "krānus" ar rezultātu 21:10, tas nozīmē, ka pavisam drīz uz mana un vēl trīs cilvēku kakliem karāsies jaunas krelles. patīk skatīties, cik ļoti "krāni" neprot zaudēt, dusmīgi sēž un nerunā ar pretinieku komandu. neko darīt, viņa jūt to tā. dārlim ir dzimšanas diena un badmintona tīkls, mums ar friku šodien ir latviešu valodas eksāmens, tālab atsakāmies no dārļa balles, bet mazliet iedzeram un braucam mājās (pa ceļam, protams, vēl mazliet iedzerot, lai nāktu miegs). mājās atklāju ,ka arī es esmu mazliet nēģēris, jo man kājā bija ieēdies asfalts un tur bija melns.

tagad es ar ilzi kondrāti došos veikt hiv testu.