es pirms kādiem trim gadiem teicu, ka gribu galdiņu/skapīti pie gultas, kur nolikt modinātājtelefonu, salvetes un glāzi/krūzi. jau kādus divus gadus man ir šāda zelta mēbele. patiesībā tā nav no zelta, bet ir apmēram tik vērtīga, jo ir apmēram tik veca un tādas pašas izcelsmes kā krēsls, uz kura patlaban sēžu - abas lietas vestas no dzintra laukiem un ir divreiz vecākas par viņu. uz manas piegultas mēbeles stāv sen saplīsi maģītis, grāmata par radiožurnālistiku, grāmata par simt vientulības gadiem, grāmata par laika ceļotāju un viņa sievu, ķīmijas poket tīčers, daudz nevietā esošu disku, viens purva velns, zilonis, divas sapņu klades, dažas nevajadzīgas kartiņas. iedobumo, atvilktnēs vai aiz durvīm stāv artūra tumbiņas, diskešu kastīte bez dizketēm, diskešu kastīte ar disketēm, daudz disku neivetā, tukša pudele, tukša cigarešu paciņa, matu ruļļi, rozā vafelīte, ko vajadzēja atdot austriešu puikām 2004. gada festivālā, melnā maisiņtēja, daudz "mūzikas saules", vēl pāris nenozīmīgu žurnālu. tas nozīmē, ka šai mēbelei nav jēgas, jo šajā mirklī tur neatordas ne salvetes, ne krūzes/glāzes, ne modinātāktelefons.