Izplatījums iz zemas kanceles
Iesākumā Viņš radīja. Pēc tam viņš to nosauca vārdā – par Pasauli. Tāpat arī Tev - vispirms būs rīkoties, tad domāt. Pļauj, lai būtu ko sēt. Pļauj un sēj, lai kāds, kurš nedz sēj, nedz pļauj, var skaisti dziedāt, var skaisti vārdot. Skaisti domāt.. Nedomājiet, un par jums neviens nepadomās. Jo ir teikts: ‘Tiesājiet, jo Jūs tapsiet tiesāti tik un tā.’

Daži no mums atļaujas greznību – izvērtēt, kuri ir nožēlojami ļautiņi, kuri nav. Bet es jums saku: esiet pazemīgi – un jums tiks dots, pat nelūdzot. Daži domā: negausība rotā cilvēku. Un es saku: ko nevar sakošļāt, to nevar norīt. Vēl kāds cits dzīvo ātri pats un nodzītus zirgus nošauj. Tam gribu atgādināt: nedari otram tā, kā tu gribētu, lai dara tev, jeb dari otram tā, kā negribi, lai dara tev. Ir mums arī tādi, kuri ar vienu roku dod, ar to pašu – sit. Un pareizi dara, jo stāv rakstīts: “zobs pret aci, acs pret zobu”. Ja tu sit pa vienu vaigu, tad sit pa to vaigu, cik spēka! Bet vismazāk grēkos tas, kurš iekāros. Bez iekāres vīns un maize šķitīs rūgti.

Šī pasaule tika radīta sešās dienās, septītajā Viņš atpūtās. Un farizeji sludina: Tagad ir tas Svētdienas laikmets, tagad viss atstāts mūsu rokās, mūsu atbildībā. Tāpēc Viņš nevar atbildēt par šīs zemes sāpēm, postu un netaisnību. Bet, kamēr cilvēki atpūšas, tikmēr Viņš strādā. Atlieciet savus darbiņus, Kāds par visu parūpēsies.
Obļā.

Un tagad no savām I-Pod bibliotēkām palaidiet dziesmu:
Ja ticīgs es būtu, o, Daiļā
Tad es dziedātu “Ozianah!”