ņerga
Tev vajadzētu vairāk kustēties. –Pavei, kāds noslīdējiens sanācis! Tā taču ir nolaišanās pavisam uz grunti. Kur palikusi tava apņēmība un uzņēmība? Agrāk tu neapstājies grūtību un šķēršļu priekšā. Agrāk tu kapājies, līdz pēdējam. Ja tevi izmeta pa durvīm, tu iekāpi pa logu. Agrāk tu zināji ko vēlies sasniegt un zināji, ka to var sasniegt ar neatlaidīgu darbu. Tev bija vīzija un iedvesma, pat bez detalizēta plāna tu varēji aizraut darbos sev līdzi pārējos.  Ja tev bija kas neskaidrs, tu vienmēr centies to noskaidrot, izpētīt. Tu varēji urķēties problemātikā un prasīji to no citiem. Tu uzņēmies atbildību, bet uzticoties droši spēji arī deleģēt. Tu rādīji priekšzīmi. Tu izvirzīji augstus kvalitātes standartus - visam bija jābūt 'uz ūsiņu'.  Tu nebaidījies fantazēt un sapņot. Tev izdevās pierādīt, ka ir iespējams iet neiemītu taciņu, bruģējot ceļu pārējiem. Problēmsituācijās tu nevaimanāji, bet rīkojies. Nemeklēji vainīgos, bet mācījies no kļūdām. Mīlēji riskēt, bet ne vieglprātīgi. Tevi motivēja godkārība, bet neizturējies augstprātīgi. Tu darīji to, uz ko tev bija tikai ķēriens, bet sasniegumi atnāca it kā nemanot. Tu uzklausīji visus viedokļus, bet diskusiju turēji stingri pie tēmas un kārtības. Lēmumus saskaņoji, izskaidroji, bet netūļājies. Pie nolemtā turējies konsekventi, bet saglabājot elastību. Par novirzēm informēji savlaicīgi. Uz tevi varēja paļauties.

Tagad tu atrodi simtiem atrunu, lai neuzpasāktu neko. Bez garantijām nekustini ne pirkstiņa. Atrunājies ar resursu un iespēju nepietiekamību. Tevis biežāk lietotais teiciens ir: "Tas nav reāli". Par Citu panākumu iemesliem uzskati veiksmi, kura tev nespīd. Tev nav pārliecības par savu pieredzi un zināšanām. Tev šķiet, ka vēl jābriest un jāaudzē muskuļi; tad izdevība un gadījums paši uzradīsies. Tu ilgi svārsties, līdz nolem pagaidīt. Tu jūties it kā pieļautās kļūdas tev būtu sasējušas rokas. Tu kritizē citus par viņu rezultātiem, tu vari stundām runāt kā viņiem vajadzēja darīt. Tev uzticētos darbus atliec līdz pēdējam, tad ķer pa galvu pa kaklu, tērē enerģiju prātuļojot, kādas atmazkas sacerēt, beigās vaino neparedzētus apstākļus un stulbus darbu devējus. Mācīties neesot vērts, jo nevarot zināt, kas no tā tālāk noderēs. Saskaroties ar priekšlikumiem un idejām tu uzskaiti iemeslus 'kāpēc nē', nevis pieķeries vienam argumentam 'par labu'. Tu filozofē par konsumerismu, patērētāju sabiedrību, mantu kultu, naudas vergiem, plaukstošo korupciju, pērkamiem cilvēkiem, bet nicini proletāriešus un lauciniekus. Tu uzberz plaukstās tulznas 10 minūtes pastrādājot ar lāpstu. Tu lasi ziņas par makroekonomiku un tīksminies par savām analītiķa spējām, tev ir viedoklis par Valsts Uzņēmumu pārvaldību un inflācijas samazināšanas scenārijiem. Tev ir pārliecība, ka ierēdņi ir neprasmīgi sliņķi, bet politiķi - aprobežoti nejēgas. Tev neviens neko vairs neuztic, jo redz, ka 'čiks' vien sanāk. Un vēl jāklausās ietiepīgs vāvulis.

Kas nosūcis tavu enerģiju? Kur palikusi tā dzirkstelīte tavās acīs? Saki tikai, ka čokurošanās nav beigu sākums, tā ir tikai mirklīga vienaldzība..
Hei, tver slotu un lupatu - noslauki putekļus! Ieliec pamatus un būvē māju.