Piepe

Tev vajadzētu vairāk kustēties. – Palūk, kādas pārvērtības ir notikušas! Tu taču pamazām kļūsti par sēni! Agrāk tevi urdīja motors-nemiers, nemaz nevarēji nosēdēt uz vietas.. Tagad tu stundām blenz mazjēdzīgā ekrānā, izmetot replikas par valdības politiku vai globālu žīdu-masoņu sazvērestību. Kad tu pēdējo reizi biji pārgājienā, velo izbraucienā? Vai tu atceries ūdens slapjumu, kad straujupes krācē banga piesmeļ smailīti? Kā smeldz pleci, kad noņem mugursomu no pleciem pēc kalnu pārejas pārvarēšanas? Kā dauzās sirds, karājoties striķos, kad noraujas no klints? Kā garšo ugunskurā vārīta tēja pēc visas dienas slēpojuma pa mežiem un laukiem? Vai tu zini, kādu mūziku tagad spēlē, kādas dejas dejo klubos? Un kā iet taviem draugiem? Kādreiz varēji vadīt nebeidzamās saviesīgas naktis за сравнительном анализом вина un aizrautīgās diskusijās.. Tu biji uzdzīves centrs un dvēsele – ap tevi allaž lipa ’70 fanu liels pulks’, tavas mājas durvis bija vienmēr vaļā pēkšņiem ciemiņiem. Tu iesāki dziesmu, rādīji deju, uzturēji tempu un ritmu.. Tavas idejas aizrāva, tās bija vietā un laikā. Tev varēja zvanīt ‘pulksten 2os naktī’, tu lēci ‘uz hop’, kur vien pasauca. Atsaukties, izpalīdzēt, mundrināt – tas bija pašsaprotami.. Tev bija jāskrien uz neatkarīgā kino skatēm, jāpiedalās avangarda mākslinieku performancēs, jāapmeklē kamerteātru izrādes, jāstopē uz festivāliem – attālums nekad nebija šķērslis; tu vienmēr zināji ‘foršu kafejnīcu tepat aiz stūra’, aktualitātes indie leiblos, sekoji novitātēm arhitektūras tendencēs.. ‘Mobilitāte’ bija tavs īpaš` un sugas vārds, bet ‘Atvērtība’ – īpašības vārds.

Tagad pēc darba tu izvēlies doties mājās. Tu labprāt noskaties ‘otrdienas romantiskā kino vakaru’ pa TV. Vajadzību pēc emocijām pietiekami nodrošina serčiku un aekšn varoņu kaislības.. Uz aicinājumu doties laukā, tu aizbildinies ar ‘daudz jāmācās’ vai ‘rīt agri jāceļas’. Saviesīgos pasākumos tu garlaikojies, apspried paziņas un viņu pirkumus, prom dodies visagrāk, atvadies pēkšņi, ātri un klusu. Ārpus mājas nakšņo, ja tiek garantēts komforts. Citi tevi meklē reti, tu viņus vēl mazāk. Komunikācijai ir pietiekami ar pāris lakoniskām SMS.. Tu sūksties, ka nav laika.. Tu nogursti no nekā..

Kas nosūcis tavu enerģiju? Kur palikusi tā dzirkstelīte tavās acīs? Saki tikai, ka čokurošanās nav beigu sākums, tā ir tikai mirklīga vienaldzība..

Atver logu, nāc ārā!