Izairēju Unsetu
Modžo dabūju atpakaļ.
Izairēju Unsetu, to upi, kur pērn noģībis bezsamaņā slīku. Kad pieairējām pie tās liktenīgās krāces, Boris - ceļvedis gāja izlūkos, ilgi vērtēja iespējamās braukšanas līnijas un glābēju izvietojuma vietas, tikmēr es jau gandrīz uzkāros šausmu gaidās. Kad pienāca mana kārta braukt, jau devos uz izkāpt, apnesties pa kanjona stāvajām klintīm, tomēr pēdējā brīdī pagriezos iekantēt straumē. Redzēju ka iepriekšējie braucēji izvēlējās trajektoriju gar klinti, Boriss pat to notaranēja ar blīkšķi. Es pēdējā brīdī aiz ūdenskrituma ieraudzīju bedri un acumirklī izlēmu lekt. Piezemējos veiksmīgi un izpelnījos vispārējas sajūsmas ovācijas. Pieredzējušie, redzot manu virzību ne iemīto taku virzienā jau pamira un kustējās uz glābšanas operāciju episkam peldētājam.
Šo nakti gulēju saldi
https://www.youtube.com/watch?v=HyN5N5xYQR8