Žostkijs raskalbass
Es atceros kā no kabatas ar slaidu prāmi ieairēju upes vidū lai pieietu dropam, taču neatceros kā tas izskatījās, neatceros ka būtu paguvis kaut ko novērtēt - nepatikšanas, vēlamo trajektoriju, situāciju vispār. Nākamais mans apzinātais un atmiņas kadrs ir dzelmē, gaisma tālumā brīžam ir augšā, brīžam apakšā, skaņa zem ūdens ir tāda slāpēta, tālumā; esmu viens, nav ne aira, ne kajaka; nav ainas ka būtu atšāvies, tūcījies laukā no kajaka, nav ainas ka būtu gāzies, ka būtu piezemējies, būfojis, lecis, kantējis, sagrupējies, liecies uz priekšu, veicis to landing stroke - pilnīgs tukšums