Kā rūdījās Homofobs Liberālis V
Kad man bija gadi kādi divdesmitseši, tad ar labu čomu nobraucām peldēties uz pieRīgas meža ezeriņu. Tur neviena nebija, bridām ūdenī pa pliko. Kamēr dzesinājāmies, pie peldvietas piebrauca auto ar iereibušiem bandītiem urlām. Kad nācām laukā no ūdens, šie uzklupa mums un zvērā nikni satrakojušies sāka plikus dzenāt pa mežu klaigādami пidarasы, ubю un visu iespējamo zõnas leksiku, jo noķert nespēja. Ja noķertu, domāju, ka nosistu beigtus pagalam. Taču tikām prom fiziski neskarti, taču morāli izvaroti. Pēc tā gadījuma zinu, ka esmu gatavs nogalināt bez liekām pārdomām. Bet nu skaidrs arī, ka dzīvību no nāves var šķirt peldbikšu tiesa.