Varēja būt arī tā - 25. Novembris 2014

Pirmā dzīvesvieta bija ar daļējām ērtībām – bez vannas un siltā ūdens. Toties blakusmājā bija publiskā pirts, sievietēm otrajā stāvā, vīriem – trešajā. Es tiku vests uz otro stāvu visādu vecākiem praktisku ērtību dēļ. Līdz ap kādiem gadiem četriem tur bābas un vecenes sāka protestēt pret jauna vīrieša atrašanos sieviešu mazgātuvē un ģērbtuvēs. Cik sapratu, tad es varēju apdraudēt sievietes, iespējams es nekautrīgi viņas aplūkoju, varbūt pat skaļi komentēju redzamo, vai citādi aizskāru viņu jūtas. Atceros, ka līdz tam nekas saistošs, interesants tur nebija redzams, ne es tur pievērsu uzmanību, ne man. Bet nu kad viņas sāka ķērkt, tad nu gan guvu nelāgas atmiņas par visu to situāciju, kur vesels bars nesmuku pliku veceņu klaigā uz manu mammu manis dēļ. Es no tā guvu atziņu, ka jo mazāk apģērba svešiem cilvēkiem, jo tie uzvedas neglītāk.

Mūzika: Ave Sol - kordziesmu krājums VI

Kad man bija gadi sešpadsmit, vai piecpadsmit vai septiņpadsmit, tajā pašā publiskajā pirtī, tikai stāvu augstāk, man piesējās viens mužiks. Viņš piedāvāja man te muguru ieziepēt, te vēlējās, lai es viņam muguru ar mačalku noberžu, te lai uz lāvas viņu ar veņiku paklapēju, tad no tazika ar ūdeni lai apleju. Es jutos nelāgi no tādas uzmanības, no tik uzmācīgi tuvas fiziskas distances, viņam pat pāris reizes izdevās man pieskarties. Nepatika man tāda situācija, kurā nemācēju atbilstoši viennozīmīgi darīt zināmu, ko es par to domāju tajos apstākļos. Kauns, bailes, pretīgums. Var jau būt, ka viņam nebija slēptu nolūku un ieganstu, tikai vajadzība pēc palīdzības. Sapratu, ka jāmācās kļūt pašpārliecinātākam par sevi, ka nevajadzētu būt atšķirīgai attieksmei tikai tāpēc, ka nav drēbju mugurā.

Mūzika: Dead Can Dance

Kad man bija kādi gadi divdesmitčetri, vajadzēja doties pie korporatīviem sadarbības partneriem uz ballīti somu pirtī. Tur man uzmanību sāka izrādīt un visādi aplidot tās lielās kompānijas boss. Viņš mani aicināja iedzert viņa numuriņā, teicās man sagādāt ienesīgu darbu, jo viņš esot ietekmīgs ar noderīgiem sakariem. Pamazām kļuva nepacietīgs un nepieklājīgs. Man nācās būt izvairīgam un diplomātiskam reizē, jo manai misijai tur bija komerciāls uzdevums. Bet nu aizskaroši un nepatīkami tur būt par ķīlnieku situācijā, kur tiek pārkāptas robežas, kad netiek respektēts atteikums. No otras puses, ir arī nedaudz glaimojošs tas moments, kad tiec ieraudzīts par saistošu, iekārojamu un koļīšanas vērtu. Taču tam jābūt abpusēji.

Mūzika: The Fauns

Kad man bija gadi divdesmitpieci aptuveni, tad vadīju divdienu autobusekskursijas. Bija reiz grupa ar vienas pieRīgas sākumskolas personālu – četrdesmit kundzēm. Jau ceļa sākumā gaisotne kļuva nepatīkama - viena daļa ekskursanšu sāka savstarpēju cīņu par manu uzmanību, tas uzreiz noteica visa kolektīva attiecību dinamiku, komunikācijas saturu un formu. Kautrīgās beidza ar koķetēšanu, aktīvākās ar flirtu, enerģiskākās turpināja ar atkailināšanos un fizisku uzmākšanos un beidza ar aizskarošām un agresīvām piezīmēm pēc atteikuma un ieteikuma nepārkāpt pašcieņas un uzvedības normas. Jutos diezgan pazemojoši tajā situācijā. Nākamā dienā viņām bija paģiras un busā valdīja saspīlējums. Pēc tam grupa iesniedza sūdzību par gida neatbilstošo kvalifikāciju un nepietiekamo profesionalitāti, prasīja naudu par ekskursiju atpakaļ. Piekritu, vadītājs izlaida kontroli par notikumu gaitu.

Mūzika: Deerhunter

Kad man bija gadi kādi divdesmitseši, tad ar labu čomu nobraucām peldēties uz pieRīgas meža ezeriņu. Tur neviena nebija, bridām ūdenī pa pliko. Kamēr dzesinājāmies, pie peldvietas piebrauca auto ar iereibušiem bandītiem urlām. Kad nācām laukā no ūdens, šie uzklupa mums un zvērā nikni satrakojušies sāka plikus dzenāt pa mežu klaigādami пidarasы, ubю un visu iespējamo zõnas leksiku, jo noķert nespēja. Ja noķertu, domāju, ka nosistu beigtus pagalam. Taču tikām prom fiziski neskarti, taču morāli izvaroti. Pēc tā gadījuma zinu, ka esmu gatavs nogalināt bez liekām pārdomām. Bet nu skaidrs arī, ka dzīvību no nāves var šķirt peldbikšu tiesa.