Arī Godmanis par to pašu
“... Esam zem ūdens upes vidū metrus divus trīs. Mums izmisīgi jākārpās, lai mēs tiktu virs ūdens, un tad ātri jāpieņem lēmums, uz kuru krastu peldēt. Ja pieņemsim nepareizu lēmumu, tad nonāksim zem ūdens vēlreiz. Man šķiet, ka Rūpniecības un tirdzniecības kameras, Darba devēju konfederācijas vadītājs, arī filozofs Ķīlis, kas pilsoniskos forumus organizēs, īsti nejūt, kur mēs atrodamies. Viņi piedāvā nevis kārpīties, lai tiktu augšā un peldētu uz pareizo krastu, viņi piedāvā zem ūdens izdomāt vīziju, kurā krastā mūs gaidīs zaporožecs, kurā – mersedess. Taču reālā situācija nav vis – zīmēt vīzijas, bet dabūt gaisu. Piekrītu – ja dabū tikai ievilkt gaisu un nesaprot, uz kuru krastu peldēt, tad riskējam, ka peldam uz nepareizo pusi un varam nogrimt vēlreiz. Tomēr pirmais ir – tikt virs ūdens. Bet ne štukot zem ūdens vīzijas, kas kurā krastā mūs varētu gaidīt. To šajā brīdī darīt nedrīkst. Ar to aizraujas vai nu cilvēki, kas paši labi jūtas, vai tādi, kam nav atbildības izjūtas par to, kas notiks ...
iz "dienas"