Indēts
fantastiski! ir tikai kaads laicinjsh apkārt kopš... Kopš?
Kopš kā? esmu tik ļoti tevi aizmirsis, ka neatceros
kam tagad rakstu. Kas slēpjas zem mistiskajiem
iniciāļiem? Čūsku meitene? Vai viņa ir G Medūza
un mati viņai nav mati, bet gan tur čūskas cirtojas un
snaikstās? Un uzlūkojot to mēle un vel šis tas paliek
stīvi? Pats pārgriežoties akmenī? Varbūt viņa pati ir
tikai čūsku dīdītāja? Viņa nav mirusi, viņa ir prom -
čukst Bret Anderson - viņa ir prom - kādā citā gultā.
Kā tevi sauc? Iepazīsimies!? Labi? Ja? Pastāsti par
kaut ko citu. Pastāsti man muļķības. Par lielākajām
muļķībām, ko jebkad darīji. Un saki, ka runā muļķības.
Vai tu domā, kad runā? Kādā valodā tu domā? Es -
augumu valodā. Es esmu tevis saindēts, man pietrūkst
tavas indes. Pats kļūstu indīgs - kur eju - puķes
vīst, kur skatos - gaisma izbalo, ko klausos - skaņas
biezē. Cik plaknēs tu atrodies? Man patīk kā izklausās
`prostranstvo`. Cik tu esi īsta? Pastāsti par sevi! Kāda tu man
izskaties. Nestāsti vēl kāda esi, bet kāda esi tā
ārīgi. Ārišķīgi. Tā virspusēji. Vai tava gudrība arī
ir virspusēja? Vai tev ir gudrs augums? Ar ko tu to
baro? Tu klausies ko tavs augums saka tev priekšā? Man
ir dzirdīgs augums. Viņam vajag dzirdēt. Viņš grib
dzirdēt glaimus. Sajust glaimus. Sajust, ka tie ir
glaimi. Melo man! Nav nekā maigāka un satraucošāka par
glaimiem. Pat ja tā arī ir.
Tad kam es te rakstu? Vai es vienmēr tā ar
svešiniekiem?