neko

Lielākās kļūdas pieļaujam nedarot neko. Vai arī – turpinot darīt to pašu, ko visu laiku. (Tas liek skeptiski raudzīties uz priekšu.) Visdārgāko pazaudēt visvieglāk ir uzpasējot to. Tas ir tik vienkārši: stāvi visu laiku klāt, nenolaid ne acu un skat, nav vairs. Tik cītīgi sargāji, ka nepamanīji, kā dārgums pamazām izgaist. Bet tu tik turpini slaucīt putekļus. Kad pamani, ka kaut kas vairs nav kā ierasts, tad rezignēti nosaki, ka tāda jau ir tā lietu mainīgā daba. Vienīgi tev neienāk prātā, ka jāmainās līdzi. Ka neesi novērotājs no malas. Ja vien nevēlies palikt novērotājs no malas. Malējais. Kā parasti. Neko, kamēr paliek nekas.